Seni maiju piemineklis Aguada-Fēniks izrādījās kosmosa modelis.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka lielākais zināmais maiju piemineklis — komplekss Aguada-Fēniks Meksikas štatā Tabasko — tika radīts apmēram pirms trim tūkstošiem gadu kā arhitektūras modelis kosmosam. Pētījums, kas publicēts žurnālā Science Advances (Sci Adv), parādīja, ka milzīgais būvniecības objekts, kura garums ir gandrīz deviņi kilometri, ir veidots krusta formā — simbols visuma un laika cikliem senajā mezoamerikāņu kultūrā.
Monumenta centrā arheologi atrada divas savstarpēji ievietotas krustveida bedres, kurās bija apglabāti dāvanas: čaulas, figūriņas no nefrīta un zaļā akmens, kā arī pigmenti — zils, zaļš un dzeltens — izvietoti stingri pēc pasaules virzieniem. Šie atradumi tiek uzskatīti par agrāko simboliskās krāsu saistības ar pasaules virzieniem piemēru, tradīciju, kas vēlāk izplatījās visā maiju kultūrā.
Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka kompleksā netika atrasti sociālās hierarhijas pierādījumi — ne pils, ne valdnieku statujas. Pētniekuprāt, grandiozais būvniecības objekts, kura uzcelšanai bija nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni cilvēku dienu, tika uzcelts sabiedrības pūlēm. Kopējais mērķis — radīt "Visuma karti" un kolektīvo rituālu vietu — apvienoja tūkstošiem cilvēku bez piespiešanas, demonstrējot, ka lielie sasniegumi ir iespējami arī bez ķēnišu varas.
Iepriekš zinātnieki noskaidroja, kā maiju civilizācija spēja paredzēt Saules aptumsumus ar neticamu precizitāti ilgi pirms teleskopu un astronomisko modeļu parādīšanās. Pētījums, kas publicēts žurnālā Science Advances (Sci Adv), parādīja, ka slavenā aptumsumu tabula no Drezdenes kodeksa patiesībā bija rūpīgi izstrādāta sistēma, kas apvienoja zināšanas par Mēness kustību un maiju reliģisko kalendāru.
Speciālisti noskaidroja, ka tabula aptver 405 Mēness mēnešus — tas ir aptuveni 11 960 dienas, vai 46 ciklus no viņu 260 dienu rituālā kalendāra. Tieši šis sakritums ļāva maijiem harmonizēt Mēness un Saules ciklus un noteikt aptumsumu datumus ar izcilu precizitāti. Sākotnēji tabula kalpoja kā Mēness kalendārs, vēlāk pielāgota astrologu vajadzībām.
Autori arī atklāja sistēmas ilgmūžības noslēpumu. Tā vietā, lai uzsāktu aprēķinus no jauna pēc cikla beigām, maiju priesteri izveidoja pārklājošas tabulas — katra jauna sākās 223 vai 358 mēnešus pirms iepriekšējās beigām. Tas ļāva pastāvīgi koriģēt uzkrātās kļūdas un saglabāt prognožu precizitāti vairāk nekā 700 gadus.
Tādējādi seni astronomi ne tikai novēroja debesis, bet arī radīja unikālu matemātisku modeli, kurā svētais laiks un astronomija bija cieši saistīti. Pētniekuprāt, tas ir viens no iespaidīgākajiem senās zinātnes sasniegumiem, demonstrējot, cik dziļi maiji saprata debesu ķermeņu kustības likumsakarības.
