Krievija un Ķīna paplašinājušas savas iespējas veikt karu kosmosā un var traucēt Eiropas satelītu darbību, norādīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Viņš paziņoja par miljardiem eiro lielām investīcijām kosmiskajā drošībā.
Krievija un Ķīna paplašina savas kara spējas kosmosā, kas rada fundamentālus draudus Vācijai un Eiropai kopumā. To paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius), uzstājoties ceturtdien, 25. septembrī, Berlīnē kosmosa jautājumiem veltītā kongresā, ko organizēja Vācijas rūpniecības federācija (BDI).
Krievija un Ķīna var "traucēt satelītu darbību, bloķēt to komunikāciju, manipulēt ar tiem vai iznīcināt tos kinetiski", norādīja Vācijas militārā departamenta vadītājs. Viņa teiktajā Krievijas izlūkošanas satelīti jau seko IntelSat satelītiem, kurus izmanto arī Vācijas Bundesvērs. Tajā pašā laikā Ķīnas kosmiskie aparāti veic "sarežģītus manevrus, kurus, ja runātu par lidmašīnām, varētu saukt par militārajām mācībām", uzsvēra Boriss Pistoriuss.
Viņš paziņoja par Berlīnes nodomu līdz 2030. gadam investēt apmēram 35 miljardus eiro gan aizsardzības, gan uzbrukuma spēju attīstībā kosmosā. Plānots izlaist orbītā jaunus satelītus agrīnai brīdināšanai, izlūkošanai un komunikācijai, kā arī izveidot atsevišķu militāro satelītu vadības centru Bundesvēra Kosmiskajā komandā.
"Mums arī jābūt Eiropas līmenī kosmosā. Ja mēs to nedarīsim, mūs tur sagaida mūsu Votero", sacīja Pistoriuss, domājot par kauju, kas kļuva par Francijas imperatora Napoleona I militāri politiskās karjeras beigām.
Krievija iejaucas Eiropas satelītu darbībā
Pēdējā laikā Krievijas hakeri vairākkārt ir uzlauzuši Eiropas satelītus, bloķējuši vai pārtraukuši to signālus, pārraidot propagandas video. Starp citu, runa bija par satelītiem, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta valdības vai militārā komunikācija.
- gada jūlijā Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU) - ANO specializētā iestāde - pieprasīja no Krievijas pārtraukt iejaukšanos Eiropas satelītu sistēmu darbībā. Ar sūdzību par šādām darbībām Krievijai vērsās Ukraina, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Luksemburga.
NATO: Krievija var gatavot kodolkaru kosmosā
NATO bažījas, ka Krievija var izvietot kosmosā kodolieročus, lai izmantotu tos pret satelītiem - šādu iespēju apsver Maskava, intervijā Vācijas nedēļas žurnālam Welt am Sonntag aprīlī paziņoja Ziemeļatlantiskās alianses ģenerālsekretārs Marks Rūte. "Tas rada nopietnas bažas un nozīmētu 1967. gada Kosmosa līguma pārkāpumu," uzsvēra Rūte.
Viņš arī paziņoja, ka alianses valstis gatavojas jauniem izaicinājumiem kosmosā - apmainās ar izlūkošanas informāciju, izveido nacionālas kosmisko spēku komandas un izstrādā kompaktākus, manevrētspējīgākus un aizsargātākus satelītus. Kosmoss ir ļoti svarīgs NATO atturēšanai un aizsardzībai, norādīja Rūte.
