Latvijas sportistiem raksturīgi četri psiholoģiskie profili - no pašefektīviem un emocionāli stabiliem līdz reaktīviem un ātrdarbīgiem sportistiem, identificējuši Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētnieki.
Kā aģentūru LETA informēja augstskolā, noslēguma posmam tuvojas līdz šim apjomīgākais zinātniskais pētījums par sportistu psiholoģisko sagatavotību Latvijā. Tajā pirmo reizi sistemātiski identificēti Latvijas sportistiem raksturīgie psiholoģiskie un psihofizioloģiskie profili.
Pētījumā vienlaikus tika analizētas sportistu personības iezīmes, psiholoģiskās prasmes un psihofizioloģiskie rādītāji, lai labāk izprastu, kā augstas slodzes sportā mijiedarbojas prāts un ķermenis. Līdz šim Latvijā trūka zinātniski pamatotu datu un rīku šādam visaptverošam izvērtējumam, norāda augstskolā.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 300 sportisti no dažādiem komandu un individuālajiem sporta veidiem, pārstāvot gan augstākās klases sportistus, gan jaunos talantus un amatierus. Balstoties uz datu analīzi, pētnieki identificēja četrus sportistu psiholoģiskos profilus - pašefektīvus un emocionāli stabilus sportistus, uz precizitāti orientētus sportistus ar paaugstinātu spriedzi, emocionāli reaktīvus sportistus ar zemāku pašregulāciju, kā arī reaktīvus un ātrdarbīgus sportistus.
Pētījuma autoru ieskatā būtiskākā atziņa ir šo rādītāju praktiskā pielietojamība - mērķtiecīga psiholoģiskā sagatavošana var uzlabot sportisko sniegumu, mazināt izdegšanas un pārslodzes riskus un veicināt ilgtermiņa labsajūtu.
Pētījuma zinātniskā vadītāja, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadošā pētniece Katrīna Volgemute norādīja, ka vienota pieeja visiem sportistiem nav efektīva un katram psiholoģiskajam profilam nepieciešama atšķirīga atbalsta stratēģija. Pētījuma secinājumi apliecina, ka situācijās, kur fiziskie dotumi ir līdzvērtīgi, izšķiroša nozīme ir psiholoģiskajai sagatavotībai.
Izstrādātais profilu modelis paredzēts nevis sportistu atlasei, bet psiholoģisko prasmju attīstīšanai. Visi dati apstrādāti anonīmi un analizēti apkopotā veidā, un dalībniekiem bija iespēja saņemt individuālu atgriezenisko saiti.
Pētījuma rezultāti kalpos par pamatu turpmākiem pētījumiem starptautiskā līmenī sadarbībā ar Lietuvu un Taivānu, kā arī sniedz ieguldījumu pierādījumos balstītas psiholoģiskās sagatavošanas attīstībā Latvijas sportā.
