Lēmums par jaunā futbola stadiona iespējamo atrašanās vietu vēl nav pieņemts un tiek izskatīti dažādi varianti, otrdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks norādīja, ka galvenais mērķis ir izveidot publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu, piesaistot privāto kapitālu no tirgus dalībniekiem, kuriem ir interese attīstīt šādu objektu.
Starpziņojumā minētie aprēķini rāda, cik šis projekts izmaksātu bez privātā sektora līdzdalības. Viņš norādīja, ka pašvaldība, valsts un Latvijas Futbola federācija varētu dalīt ap pieciem līdz sešiem miljoniem eiro investīciju gadā, taču galvenais uzdevums ir izveidot biznesa modeli, kas būtu pievilcīgs arī uzņēmējiem. Par veiksmīgu piemēru Pukinsks minēja Albāniju, kur degradētā teritorijā, atjaunojot stadionu, piesaistīti vairāku desmitu miljonu eiro ieguldījumi, izveidota viesnīca un trīskāršota apkārtējās teritorijas vērtība. Šādu attīstības mehānismu iecerēts radīt arī Latvijā.
Par stadiona atrašanās vietu galīga lēmuma vēl nav. Pašreizējais Rīgas domes lēmums paredz Lucavsalu, taču tiek vērtēta arī "Skonto" stadiona teritorija un citi varianti. LFF pēta "Skonto" stadiona teritorijas zemes vērtību un juridiskos risinājumus, bet līdz gada beigām plānots pētījums par Lucavsalu. Deputāti aicināja vērtēt arī citus zemesgabalus, tostarp Tīruma ielā, ņemot vērā transporta un drošības izaicinājumus centrā.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Publiskās un privātās partnerības un finanšu instrumentu departamenta vadītājs Reinis Freimanis vērsa uzmanību, ka pašlaik notiek stadiona priekšizpētes posms, lai noteiktu sākotnējos lielumus turpmākajiem finanšu un ekonomikas aprēķiniem. Nākamajā posmā tiks izstrādāts detalizēts biznesa plāns, kas ietvers tehnisko, juridisko, finanšu un ekonomisko izvērtējumu, tostarp precīzas naudas plūsmas gan publiskajam, gan privātajam partnerim.
Viņš norādīja, ka PPP modeļa gadījumā nepieciešams publiskais pieprasījums, ko var aprēķināt, ņemot vērā sociālekonomiskos ieguvumus. Lai projekts būtu veiksmīgs, stadions jāveido multifunkcionāls, nodrošinot infrastruktūras plašu pielietojamību.
IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) atzīmēja, ka darba grupa ir paveikusi "lielu darbu". Salīdzinot ar 2023. gada pavasari, kad Saeimas apakškomisijas sēde bijusi "vispārīga un atstāja ne tik patīkamu pēcgaršu", tagad ir skaidri izcelts ekonomiskais ieguvums, ko valstij caur nodokļiem sniedz futbols un sporta nozare kopumā, viņš uzskata.
Daugavietis uzsvēra, ka jebkādas izmaksas valstij varētu rasties tikai 2030. gadā, ko viņš raksturoja kā "atbildīgu plānošanu uz priekšu", un norādīja, ka nevēlas, lai Latvija kļūtu par vienīgo Eiropas valsti bez sava nacionālā stadiona.
Jauno stadionu paredzēts izmantot arī kultūras un izklaides pasākumiem, piemēram, lieliem koncertiem un Dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Jau ziņots, ka valdība oktobrī izskatīja un pieņēma zināšanai IZM informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējama PPP projekta īstenošanai.
Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.
Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.
Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.
Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar IZM pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.
Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.
Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.
Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.
Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.
Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.
Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.
Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.
Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbola klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.
Vienlaikus Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) klātesošos informēja, ka šobrīd LFF notiek diskusijas ar "Skonto" stadiona īpašniekiem par iespējamu stadiona infrastruktūras izpirkšanu. Pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Toreiz, pēc Ķirša teiktā, "Skonto" stadiona īpašnieki nav bijuši ieinteresēti nekāda veida atsavināšanā, tomēr šobrīd "ledus ir sakustējies". Tādā gadījumā Rīgas domei variants par jaunu stadionu "Skonto" stadiona atrašanās vietā patīkot labāk nekā stadions Lucavsalā.
Lai veicinātu Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam noteikto mērķu izpildi, tostarp nodrošinātu sporta infrastruktūras pieejamību un attīstītu publiskās un privātās partnerības projektus, valdība ir uzdevusi LNSC līdz 2026. gada 30. aprīlim izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus par projekta īstenošanas iespējām.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā arī projekta pamatojošo dokumentāciju, lai pamatotu PPP modeļa lietderību un izvērtētu iespējamās attīstības alternatīvas.
