Uzvarot ASV atklātajā čempionātā, US Open 2025, Arina Sobolenko nopelnīja bezprecedenta summu oficiālajos tenisa turnīros vēsturē – 5 miljonus ASV dolāru.
Mūsdienu tenisa vēsture sākas 19. gadsimta otrajā pusē. Taču par veiksmīgu komerciālu sporta veidu tas kļuva daudz vēlāk. Sākotnēji tenisisti pelnīja iztiku, galvenokārt ceļojot pa pilsētām ar demonstrācijas spēlēm, lai izklaidētu publiku.
Toreiz pastāvēja stingra dalīšana amatieru un profesionāļu starpā: tiklīdz spēlētājs kļuva par "profesionāli", viņš vairs nevarēja piedalīties amatieru sacensībās, kuras, kā neparasti, tolaik ietvēra arī Grand Slam turnīrus. Tas noveda pie tā, ka Vimbldona, Rolan Gaross un citas sacensības zaudēja ievērojamu daļu spēcīgu spēlētāju, kuri, lai nodrošinātu sev un ģimenei iztiku, piedalījās komerciālajās sacensībās. Savukārt amatieru spēlētāji, lai gan ieguva slavu, uzvarot prestižākajās sacensībās, faktiski spēlēja bez maksas.
Daudzas lietas mainījās 1968. gadā, kad sākās Atvērtā ēra. Galvenais progress bija tieši ekonomiskais faktors. Sportistiem bieži nācās pamest tenisu, lai nopelnītu iztiku. Tas katastrofāli ietekmēja sporta veida tēlu.
Galu galā Visianglijas klubs pirmais vēsturē atļāva profesionāļiem spēlēt Vimbldonā. Spēlētāji beidzot sāka saņemt naudu Grand Slam turnīros. Patiesībā sākotnēji tās bija "sīknaudas" mūsdienu mērogā. Piemēram, Vimbldonā 1968. gadā čempions vīriešu vienspēlēs Rods Leivrs nopelnīja 4000 ASV dolāru, bet uzvarētāja sieviešu vienspēlēs Billi Džina Kinga – 1500 ASV dolāru. Tomēr balvu ieviešana drīz vien būtiski paaugstināja tenisa kvalitāti, un līdz ar to pieauga arī skatītāju interese.
KUR NAUDA IET?
Pašlaik teniss ir viens no populārākajiem sporta veidiem pasaulē ar auditoriju līdz 1 miljardam cilvēku. Ikgadējie kopējie ieņēmumi tenisa industrijā sasniedz līdz 2,5 miljardiem ASV dolāru. US Open 2025 organizatori piedāvāja rekordlielu balvu fondu vēsturē – 85 miljonus ASV dolāru, no kuriem pa 5 miljoniem ASV dolāru saņēma turnīra uzvarētāji vienspēlēs sievietēm (Arina Sobolenko) un vīriešiem (spānis Karlos Alkarass). Bet pat šādas milzīgas summas arvien biežāk neapmierina tenisistus.
Problēma ir tāda, ka 85 miljoni ASV dolāru ir tikai nedaudz vairāk par 15% no turnīra ieņēmumiem, un lielākā daļa naudas nonāk organizatoru rokās. Profesionālie tenisisti saņem ievērojami mazāku daļu no kopējiem ieņēmumiem salīdzinājumā ar sportistiem citos populāros sporta veidos. Piemēram, Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji saņem apmēram 50% līgas ieņēmumu. Tenisā šis procents ir ievērojami mazāks, kas arī rada neapmierinātību dažu spēlētāju vidū.
Turklāt ne visi tenisisti pelna patiesi labi. Ņemot vērā nepieciešamās sākotnējās izmaksas (apģērbs, inventārs, treneru algas, medicīnas pakalpojumi, nodokļi, aviobiļetes, mājoklis, pārtika utt.), spriežot pēc dažu tenisistu izteikumiem, pat "iziet uz nulles" izdodas tikai tiem, kuri iekļaujas top-200 rangā. Un tikai iekļūstot top-100, jau var sākt nopietni pelnīt.
Tāpēc pat lielie nominālie ienākumi reālajā dzīvē var būt pieticīgi. Tajā pašā laikā ir iespēja kļūt par multimiljonāru tikai divu nedēļu laikā, taču, protams, ar nosacījumu, ka līdz tam brīdim būs jāstrādā smagi daudzus gadus un bez jebkādām garantijām par gala panākumiem.
