Severs: Iespējamā LBF iesaiste nelikumīgās darbībās met ēnu uz sportu kopumā

Ņemot vērā, ka ziedotāji sevi saista ar konkrēto organizāciju un nozari kopumā, nozares un zem tām esošās organizācijas ir atbildīgas par sistēmas pārskatāmību, kas vienlaikus ir arī reputācijas jautājums, apgalvoja Severs, atzīstot, ka «esošā situācija rada un var radīt negatīvu fonu uz sporta organizācijām un ziedošanas sistēmu kopumā.»

Ikvienas nozares atbildība ir rūpēties par sistēmas pārskatāmību un ziedojumu plūsmas caurredzamību, lai jebkurš interesents varētu iepazīties ar ziedojumu izlietojumu un to neklasificēt kā korupciju, aģentūrai sacīja Severs.

«Neatkarīgi no konkrētās epizodes, ministrija jau iepriekš valdības rīcības plānā iekļāvusi vairākas lietas saistībā ar sportu un jaunu sporta finansēšanas modeli. Ministrija meklē veidus un modeli kā nodrošināt valsts un valsts uzņēmumu līdzekļu caurskatāmības principus, lai ir pārliecība, ka sporta nozare ir sakārtota un labi pārvaldīta,» skaidroja Severs.

IZM pārstāvis sacīja, ka pašlaik pieejamā informācija nav pilnīga, tomēr ir jāuzticas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas dara savu darbu un ievērojot normatīvo regulējumu nevar izpaust visu informāciju.

Lai izvairītos no šādas situācijas atkārtošanās nākotnē, ministrijas pārstāvis, piedāvā KNAB skaidrot ierobežojumus ziedojumu vākšanā juridiskām personām un amatpersonām.

Aģentūra LETA jau iepriekš vēstīja, ka informācijas trūkums KNAB izmeklētajā kriminālprocesā, kurā saistībā ar iespējamu kukuļošanu iesaistīta Rīgas domes deputāte, Latvijas Biatlona federācijas valdes priekšsēdētāja un uz laiku no amata atstādinātā Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka, uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers, rada draudus ziedojumu piesaistei sporta organizācijām, pauda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Vakar notikušajā LOK Sporta komisijas sēdē federāciju vadības pārstāvji esot pauduši lielu satraukumu par situāciju saistībā ar Broku. Sanāksmē vairāku federāciju pārstāvji pauduši, ka radušies pirmie signāli, ka ziedotāji var atteikties ziedot sporta organizācijām, apgalvoja Vrubļevskis.

Federācijas ir satrauktas, ka minētā situācija kalpojot par nepārprotamu negatīvu signālu sportu atbalstošām valsts amatpersonām līdzdarboties sporta federāciju vadībā, kā arī uzņēmējiem atbalstīt sporta federāciju darbību.

Sporta federāciju vadītāji plāno vērsties pie KNAB ar lūgumu precizēt notiekošo. Lai nodrošinātu sporta federāciju efektīvu darbību un pārvaldību, nepieciešams skaidrojums par esošo likumu traktējumu, lai, jau tā sportam ierobežotā finansējuma apstākļos, iedrošinātu uzņēmējus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas sporta jomā līdzdarboties vēl aktīvāk, uzsvēra organizāciju pārstāvji.

Kā ziņots, KNAB pirmdien Broku, kā arī ar būvfirmu «Skonto būve» saistītos uzņēmējus Rāvi un Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Trešdien visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA «Roadeks», kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas «Skonto būve» daļu, bet Milleram — 5%, liecina «Firmas.lv» informācija.