• Lana,
  • Sergejs,
  • Svetlana
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Levitu aicina uzstāt likumā saglabāt ierobežojumu deputātiem darbam pašvaldībās

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
BB.LV 12:31, 22.09.2022

"Sabiedrība par atklātību - Delna" rosina Valsts prezidentu Egilu Levitu mudināt deputātus jaunajā Pašvaldību likumā saglabāt pašlaik normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu pašvaldību deputātiem savienot amatus vietvarās, aģentūru LETA informēja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.


Publicitātes foto.

Lai nodrošinātu labas pārvaldības principa ievērošanu pašvaldībās un skaidru lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, kā to nosaka Pašvaldību likuma anotācijā minētais, "Delna" aicina Valsts prezidentu caurskatīt likuma 71.pantu par ierobežojumiem pašvaldības domes deputātiem un aicina prezidentu mudināt deputātus pieturēties pie otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas un paredzēt, ka ierobežojums stājas spēkā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.

Ņemot vērā, ka Valsts prezidents otreizējai caurlūkošanai parlamentam atgriezis Pašvaldību likumu, "Delna" norāda uz nepieciešamību uzlabot Pašvaldību likuma 71.panta pirmās daļas 4. punktu, kura trešajā lasījumā apstiprinātā redakcija, tās ieskatā, ir pretrunā Latvijas Satversmes ievadam un 1.pantam, Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas plāna uzdevumam, kā arī paša Pašvaldību likuma anotācijā noteiktajam, ka tas izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali.

Izskatot Pašvaldību likuma projektu, Saeima vēl otrajā lasījuma redakcijā bija atbalstījusi aizliegumu pašvaldību deputātiem ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatus jebkādas nozares pašvaldību iestādē.

"Delna" atgādina, ka pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (JV) iesniedza priekšlikumu samazināt attiecīgās normas tvērumu, neattiecinot to uz izglītības, kultūras un veselības aprūpes jomas iestādēm, kas arī tika atbalstīts, lai arī sākotnēji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tas neguva atbalstu.

Tādējādi tieši pirms trešā lasījuma tika būtiski ierobežots pašvaldību deputātu amatu savienošanas ierobežojumu tvērums, radot pretrunu ar varas dalīšanas principu, kas skaidri nosaka arī to, ka izpildvara nošķirama no lēmējvaras, un, secīgi, nonāk pretrunā ar Valsts prezidenta motivācijas rakstā norādīto demokrātijas virsprincipu, uzsver "Delna". Tās ieskatā, šāds būtisks izņēmumu paplašinājums nav pietiekami pamatots, ņemot vērā, ka trešajā lasījumā notiek tikai redakcionāla likumprojektu precizēšana, nevis būtiskas atkāpes no otrajā lasījumā lemtā.

"Delna" atgādina, ka pirms pāris gadiem, kad noteica šādu amatu savienošanas ierobežojumu, kā spēcīgākais pretarguments tika minēts, ka Latvijā ir pārāk mazas pašvaldības un šāds ierobežojums tādēļ liegs kvalificētiem pašvaldību darbiniekiem strādāt pašvaldības domē. Neskatoties uz to, Saeima toreiz nolēma, ka šādam ierobežojumam jābūt. Tagad, pēc Administratīvi teritoriālās reformas, ir zudis pamatojums atteikties no izņēmumiem pašvaldības deputātu amatu savienošanā. Potenciāli palielinās arī lēmumu pieņēmēju atbildība un darba apjoms pašvaldībās, pašvaldības ir kļuvušas lielākas teritorijas un cilvēkresursu ziņā. Turklāt 2022.gada 1.jūlijā bija paredzēts arī pašvaldību amatpersonu atalgojuma kāpums.

"Delna" vērš Valsts prezidenta uzmanību, ka, viņu ieskatā, 13.Saeimas deputāti balsojumā trešajā lasījumā rīkojās negodprātīgi un demonstrēja pieņemto lēmumu neatbilstību demokrātijas principiem un paša likumprojekta anotācijā minētajam, turklāt mainīja savu otrajā lasījumā pausto kardināli pretējā virzienā. "Delna" ievēroja, ka, salīdzinot deputātu balsojumus otrajā un trešajā lasījumā, vairāki "Jaunās vienotības", "Saskaņas" un Nacionālās apvienības frakciju deputāti mainīja savu balsojumu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8.septembrī pieņemto jauno Pašvaldību likumu, norādot uz trim, viņaprāt, būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likumā iekļautajiem regulējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Vēstulē Saeimai Levits atzīmē, ka likuma 58.panta otrās daļas regulējums ir jāsaskaņo ar Satversmes 101.pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem.

Tāpat Valsts prezidents norāda, ka likuma 58 pantā ir jāiekļauj regulējums, ka "tikai Latvijas pilsoņi un ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem". Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101.panta prasības, uzsver Levits.

Valsts prezidents arī rosina papildināt likuma 58.pantu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu. Savukārt 59.pantā vajadzētu iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu.

Valsts prezidents arī aicina apsvērt attiecīgās institūcijas nosaukumu. Pēc pirmās amatpersonas paustā, patlaban likumā lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome" lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvajām padomēm un komisijām, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju uzklausīšanu.

Prezidents atzīmēja, lai likuma piemērošanā pēc tā spēkā stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas interpretācijas, viņš aicina likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu - "vietējo kopienu padome".

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gāze noplūst Baltijas jūrā! Latvijas pastiprina drošības pasākumus 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par iespējamo diversiju pret Baltijas jūrā esošo gāzes pārvades infrastruktūru "Nord Stream", Latvijas atbildīgās iestādes pastiprinājušas drošības pasākumus enerģētikas pārvades infrastruktūras sektorā, aģentūra LETA uzzināja Iekšlietu ministrijā.

Sabiedrība Nelielu ugunsgrēku dēļ no vairākām mājām evakuē cilvēkus

Vakar vairākās daudzstāvu dzīvojamās mājās izcēlušies salīdzinoši nelieli ugunsgrēki, kuru dēļ no mājām evakuēti cilvēki, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Sabiedrība Babītes ezerā aizturēts maluzvejnieks par simtiem metru gara tīkla izlikšanu

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori otrdien no Babītes ezera izcēluši nelegālu zvejas tīklu ar 123 kilogramiem zivju un aizturējuši maluzvejnieku, kurš šo tīklu bija izlicis.

Sabiedrība NATO centra vadītājs: Vērojam Krievijas režisētu teātra izrādi

Pseidoreferendumi par Luhanskas un Doneckas tautas republiku pievienošanos Krievijai, mobilizācijas izsludināšana, kodolšantāža - tie visi ir Krievijas iestudēta uzveduma elementi, intervijā aģentūrai LETA norādīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Lasiet arī

Sabiedrība Reģionu autobusi pirmajā pusgadā pārvadājuši par 38,5% vairāk pasažieru

Latvijā ar reģionālās nozīmes autobusiem pirmajā pusgadā pārvadāti 10,22 miljoni pasažieru, kas ir par 38,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā, liecina Autotransporta direkcijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Vakar ceļu satiksmes negadījumos cietuši 15 cilvēki

Vakar Latvijā reģistrēti 115 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 15 cilvēki, informēja Valsts policija.

Sabiedrība Eiropas meklētāko noziedznieku kampaņā iekļauts kokaīna karalis no Latvijas

Šodien Noziedznieku aktīvās meklēšanas komandu Eiropas tīkls (ENFAST) ar Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras ("Europol") atbalstu sācis 2022. gada Eiropas Savienībā meklētāko noziedznieku kampaņu, kurā iekļauts kokaīna realizētājs no Latvijas Romāns Ivančuks.