Elksniņš: Ir ļoti problemātiski noslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi apkurei

Viņš gan uzsvēra, ka Daugavpils ir izdarījusi un joprojām dara daudz, lai mazinātu atkarību no dabasgāzes siltumenerģijas ražošanā. Pirmkārt, pilsētas vajadzībām netiekot iepirkta no dabasgāzes ražota siltumenerģija, otrkārt, tiekot palielināts no šķeldas saražotās siltumenerģijas īpatsvars.

"Ja par šķeldu skaidrība ir un uz visu apkures sezonu mums ir noslēgti līgumi, (..) tad šodien viena no pamatproblēmām tomēr ir atlikušie 42-45% dabasgāzes apkures sezonā," atzina Elksniņš, norādot, ka ar dabasgāzes tirgotājiem līgumi jaunajai apkures sezonai "absolūti nav saslēgti un to nav iespējams izdarīt".

Vaicāts, kādi ir šķēršļi, Elksniņš atbildēja, ka patlaban visi dabasgāzes piegādātāji koncentrējas tikai uz īstermiņa līgumiem, turklāt pat tad tiek pieprasīta priekšapmaksa, un beigās vēl var gadīties, ka uzņēmējs vienalga atsakās izpildīt saistības.

"Mums pat ir bijuši gadījumi, kad mēs noslēdzam līgumu un iedodam simtprocentīgu priekšapmaksu, bet uzņēmējs atsakās izpildīt saistības, atgriež priekšapmaksu atpakaļ, un tad mēs meklējam jaunu piegādātāju," pastāstīja Daugavpils mērs, neatklājot konkrēto uzņēmēju, vien norādot, ka tā nebija "Latvijas gāze".

"Pamata bažas mums raisa gāzes esamība vai neesamība, par ko šobrīd, skaidrs, ir virkne diskusiju publiskajā vidē," rezumēja Elksniņš.

Kā ziņots, patlaban Daugavpils ir nodrošinājusies ar daļēju šķeldas apkuri un kopā ar Ekonomikas ministriju strādā pie vēl vienas katlumājas izveides, kas nodrošinās šķeldas īpatsvaru siltumapgādē līdz 50%, tomēr tas nenotiks ātrāk par 2024.gada 1.janvāri. "Dabasgāzi ir plānots aizvietot ar propāna gāzi, protams, ja kādi gudrinieki Saeimā neizdomās pēkšņi ierobežot arī šī energoresursa importu," iepriekš aģentūrai LETA stāstīja Elksniņš.

Pašvaldībā notiek arī enerģijas ekonomijas pasākumi, tomēr problēmu vajadzētu risināt, valstij aktīvāk atbalstot alternatīvu siltumražošanas jaudu izbūvi, to finansējot no valsts budžeta pozīcijām, uzskata Daugavpils mērs.

"Savukārt šajā apkures sezonā būtu jāiegādājas dabasgāze pilsētu vajadzībām. Nepieciešamas arī valsts kompensācijas pašvaldībām elektroenerģijas un siltumenerģijas pieauguma segšanai pašvaldības iestādēm, tādām kā slimnīcas, skolas, bērnudārzi un sociālie centri," iepriekš izteicās politiķis.

Kā ziņots, straujo pārmaiņu enerģētikas tirgū dēļ arī citās Latvijas lielajās pilsētās vēl ir maz skaidrības par situāciju nākamajā apkures sezonā un par nepieciešamo rīcību, lai tai pienācīgi sagatavotos.