"Tamro" Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa atzīmē, ka jūlijā 33% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju informācijai par karu Ukrainā līdzi sekoja vairākas reizes dienā, tostarp 6% šai informācijai sekoja nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, bet 27% - vairākas reizes dienā. Marta beigās šis rādītājs bija 74%, tostarp 24% informācijai par karu sekoja nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, bet 50% - vairākas reizes dienā.
Aptaujā secināts, ka jūlijā 25% respondentu notikumiem Ukrainā seko līdzi reizi dienā, 13% - retāk, 7% sniedza atbildi, ka šai informācijai līdzi neseko, bet vēl 5% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādījušās pēc ģimenē lietotās valodas - latviešu valodā runājošie kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu valodas lietotāju vidū vismaz reizi dienā minētajiem notikumiem līdzi seko 79% respondentu, kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 57%. Latviešu valodā runājošo vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 36%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 22%.
Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār - to nedara attiecīgi 20% krievvalodīgo un 5% latviešu valodas lietotāju.
Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināts, ka kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 82% vīriešu un 68% sieviešu. Sievietes nedaudz biežāk minējušas, ka šai informācijai līdzi neseko - attiecīgi 8% sieviešu un 6% vīriešu.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", jūlijā aptaujājot 1478 respondentus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri