Latvijā dalību ES pozitīvi vērtē 62% aptaujāto

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, gandrīz divas trešdaļas jeb 65% eiropiešu dalību ES vērtē pozitīvi. Tas ir augstākais rezultāts kopš 2007.gada, kad šis rādītājs bija 58%.

Kā liecina aptaujas rezultāti, Krievijas karš pret Ukrainu visā Eiropā ir pastiprinājis sabiedrības atbalstu ES. Visās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju un Slovākiju, pārliecinošs iedzīvotāju vairākums atzīst dalību ES par "labu lietu". Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, kas tika veikta 2021.gada beigās, rezultāti lielākajā daļā valstu ir ievērojami uzlabojušies.

52% eiropiešu un 51% Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvs priekšstats par ES, bet 12% - negatīvs. Tas ir pozitīvākais ES novērtējums kopš 2007.gada, uzsver Krastiņš.

Nesenie notikumi ir ietekmējuši arī eiropiešu viedokli par citām valstīm. Krieviju pozitīvi vērtē tikai 10% aptaujāto visā Eiropā, bet Latvijā - 19%, salīdzinājumā ar 30% 2018.gadā, kad šis jautājums tika uzdots pēdējo reizi. Ķīnu pozitīvi vērtē 22% visu eiropiešu un 39% Latvijā aptaujāto.

Lielākoties pozitīvu vērtējumu jeb 65% savukārt izpelnījusies Lielbritānija un ASV, kuru pozitīvi novērtējuši 58% aptaujāto. Latvijā abas valstis pozitīvi vērtē attiecīgi 74% un 66% aptaujāto.

Lielākā daļa Eiropas pilsoņu uzskata, ka karš Ukrainā radīs būtiskas izmaiņas - 61% eiropiešu nav pārliecināti, ka viņu dzīve saglabāsies nemainīga. Tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto jeb 37% ir pārliecināti, ka pārmaiņas nav paredzamas. Vairākums jeb 78% Latvijas iedzīvotāju paredz, ka viņu dzīve mainīsies, un tikai 21% ir pārliecināti, ka viņu dzīve turpināsies bez izmaiņām.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisijas publicētajā aptaujā astoņi no desmit aptaujātajiem jeb 80% piekrīt ekonomisko sankciju piemērošanai Krievijas valdībai, kā arī Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām.

Ņemot vērā inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu jau krietni pirms Krievijas kara Ukrainā četri no desmit eiropiešiem jeb 40% apgalvo, ka tas jau ietekmē viņu dzīves līmeni.

59% visu eiropiešu un 60% Latvijā aptaujāto uzskata, ka prioritāte ir aizstāvēt tādas Eiropas kopējās vērtības kā brīvība un demokrātija, pat ja tas ietekmētu cenas un dzīves dārdzību.

Pieaugošās ekonomiskās bažas atspoguļojas arī politiskajās prioritātēs, kuras iedzīvotāji vēlētos redzēt EP darba centrā. Visbiežāk minēta cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (38%), kurai seko sabiedrības veselība (35%), un demokrātija un tiesiskums (32%).

Latvijā aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāti visbiežāk minējuši sabiedrības veselību (41%), bet tai seko atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšanai (40%), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (39%) un ES aizsardzība un drošība, tostarp ES ārējo robežu aizsardzība (38%).

Kara ietekme jaušama arī iedzīvotāju minētajās pamatvērtībās, kuras prioritāri būtu jāaizsargā EP. Visbiežāk aptaujā minēta demokrātija, (38%), bet tai seko cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē, kā arī vārda un domas brīvība (27%). Līdzīgas prioritātes iezīmē arī Latvijā aptaujāto cilvēku atbildes: visbiežāk minēta cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (36%), tai seko vārda un domu brīvība (35%) un demokrātija (32%).

EP 2022.gada pavasara "Eirobarometra" aptauja tika veikta no 19.aprīļa līdz 16.maijam, aptaujājot 26 578 iedzīvotājus 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē un nepieciešamības gadījumā papildināta ar tiešsaistes intervijām. ES rezultāti tika vērtēti proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā valstī.