Konference par Eiropas nākotni aicina nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei

Rīga, 17.maijs, LETA. Eiropas Savienībā (ES) visiem jānodrošina piekļuve kvalitatīvai un pieejamai veselības aprūpei un veselīgai pārtikai, jāpopularizē veselīgs dzīvesveids un jāpievērš lielāka uzmanība garīgajai veselībai, kā arī jāveicina ES neatkarība no trešajām valstīm medikamentu un medicīnas preču sagādē, teikts Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā.

Tematā "Veselība" Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki vienojās par četriem priekšlikumiem.

Priekšlikuma "Veselīga pārtika un veselīgs dzīvesveids" mērķis ir nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem piekļuvi izglītībai par veselīgu pārtiku un piekļuvi šādai pārtikai, kā arī sekmēt veselīgu dzīvesveidu. Lai sasniegtu šo mērķi izvirzīti pieci uzdevumi.

Ierosināts noteikt minimālos pārtikas kvalitātes standartus un nodrošināt pārtikas izsekojamību, kā arī samazināt antibiotiku un citu dzīvnieku medikamentu lietošanu, izmantojot tos tikai nepieciešamības gadījumā, nevis preventīvi. Aicināts cilvēkus jau no bērnības radināt pie veselīgiem paradumiem un aplikt ar nodokļiem neveselīgu pārtiku un padarīt viegli pieejamu informāciju par pārtikas produkta īpašībām. Ierosināts arī veidot dialogu ar pārtikas ražošanā iesaistītajām pusēm par sociālo atbildību attiecībā uz veselīgu pārtiku, kā arī aicināts nodrošināt skolās, slimnīcās, pansionātos un citās iestādēs veselīgu, daudzveidīgu ēdienu par pieņemamām cenām.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā arī mudināts stiprināt veselības aprūpes sistēmas, un ceļā uz šo mērķi izvirzīti seši uzdevumi.

Aicināts izveidot ES mēroga veselības datu telpu, kas sekmētu apmaiņu ar datiem, un radīt ES individuālās elektroniskās veselības pases. Mudināts nodrošināt veselības nozarē strādājošajiem adekvātus darba apstākļus un līdzsvarot Eiropas Savienībā apmācību un sertifikācijas standartus veselības nozares profesionāļiem, kā arī izveidot apmaiņas programmas medicīnas skolām.

Ziņojumā arī aicināts nodrošināt stratēģisko autonomiju ES līmenī, lai ES nebūtu atkarīga no trešajām valstīm medikamentu un medicīnas preču sagādē, un apsvērt stratēģisko krājumu koordinētu veidošanu ES. Ziņojumā arī aicināts turpināt attīstīt, koordinēt un finansēt esošās veselības pētniecības un inovācijas programmas, investēt veselības aprūpes sistēmās, sevišķi valsts un bezpeļņas sistēmās, un nodrošināt, lai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji respektē pieejamības un kvalitātes principus.

Ziņojumā arī norādīts, ka Ukrainas kara ietekme uz sabiedrības veselību liecina par nepieciešamību turpināt attīstīt elastīgas veselības sistēmas un solidaritātes mehānismus.

Priekšlikuma "Plašāka izpratne par veselību" mērķis ir holistiska pieeja veselībai, pievēršoties ne tikai slimībām un ārstniecības līdzekļiem, bet arī profilaksei un zināšanām par veselību, kā arī veicināt kopīgu izpratni par problēmām, ar kurām saskaras slimie cilvēki un invalīdi. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci uzdevumi.

Ziņojumā aicināts vairot sabiedrības izpratni par garīgās veselības problēmām un to risinājumiem un apmainīties zināšanām. Ierosināts arī izstrādāt ES rīcības plānu attiecībā uz garīgo veselību un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju šai veselības aprūpes nozarei. Aicināts arī ES izstrādāt vienotu izglītības programmu par veselīgu dzīvesveidu, aptverot arī seksuālo izglītību.

Ziņojumā arī aicināts izstrādāt pirmās palīdzības kursus, arī praktiskas apmācības, kas būtu bez maksas pieejamas visiem ES pilsoņiem, un regulāri tiktu organizētas studentiem un darbavietās. Aicināts visā ES vienā laikā organizēt veselības nedēļu, kurā tiktu apspriesti visi veselības jautājumi, un apsvērt veselības gada iniciatīvas, sākot ar garīgās veselības gadu.

Rosināts arī nodrošināt piekļuvi neauglības ārstēšanai visām personām, kam tas nepieciešams, un ierosināti citi pasākumi sabiedrības veselības uzlabošanai.

Konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumā arī rosināts nodibināt "tiesības uz veselību", garantējot visiem vienlīdzīgu un universālu piekļuvi pieejamai, profilaktiskai, ārstnieciskai un kvalitatīvai veselības aprūpei. Šī mērķa sasniegšanai izvirzīti astoņi uzdevumi.

Aicināts visā ES ieviest kopīgus minimālos veselības aprūpes standartus un atbalstīt šo standartu ievērošanu un atzīt vietējo, reģionālo un valsts dalībnieku svarīgo lomu veselības jomā, vienlaikus nodrošinot iespēju rīkoties ES līmenī, kad tas nepieciešams. Rosināts attīstīt Eiropas Veselības savienību, izmantojot visu pašreizējā regulējuma potenciālu, un iekļaut veselību un veselības aprūpi ES un ES dalībvalstu dalītajā kompetencē, grozot Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto pantu.

Aicināts arī uzlabot pārrobežu sadarbību, lai cilvēki varētu saņemt sev nepieciešamo ārstēšanu neatkarīgi no tā, kurā valstī tā pieejama, sevišķi, retu un smagu slimību gadījumos. Rosināts arī izveidot ES mēroga orgānu transplantācijas shēmu un vairāk investēt veselības aprūpē, lai nodrošinātu pieņemamas ārstniecības pakalpojumu cenas, sevišķi zobārstniecībā. Mudināts arī nodrošināt, ka medicīnas pakalpojumi un zāles visā ES ir vienlīdz kvalitatīvi un par taisnīgām cenām atbilstoši vietējam tirgum.

Tāpat rosināts nodrošināt bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus bērniem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un citām grupām, kas atrodas finansiāli grūtā situācijā. Visbeidzot, aicināts apsvērt sliktu mājokļu ietekmi uz veselību un atzīt, ka medikamentiem būtu jābūt universāli pieejamiem, arī nabadzīgajās valstīs.

Kā ziņots, 9.maijā - Eiropas dienā - svinīgi noslēdzās Konference par Eiropas nākotni. ES iedzīvotāju paneļdiskusijās, nacionālajos paneļos un daudzvalodu digitālajā platformā izteiktie ierosinājumi dzīves ES uzlabošanai apkopoti deviņās tēmās.

Kopumā izstrādāti 49 ierosinājumi, kuru īstenošanai ieteikti 325 pasākumi.

ES vadības pārstāvji ir pauduši apņēmību īstenot lielu daļu no konferences laikā izstrādātajiem priekšlikumiem un vairot pilsoņu iesaisti lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas trīs ES pārvaldības iestādes atbilstoši savai kompetencei izvērtēs, kā efektīvi īstenot ziņojumā izteiktos ierosinājumus.

Eiropas Parlamenta deputāti jau pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā pauda atbalstu konferences secinājumiem un aicināja sākt darbu, lai grozītu ES pamatlīgumus.

Konference par Eiropas nākotni ir ES institūciju - ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas - iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un veidotu Eiropas nākotni labāku. Konference tika atklāta pērn 9.maijā, Eiropas dienā.