• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeima otrajā lasījumā atbalsta kažokādu ieguves ievērojamu ierobežošanu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:54, 05.05.2022


Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka kažokādu ieguves ievērojamu ierobežošanu no 2028.gada 1.janvāra.


Foto: LETA

Grozījumi paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks būs kažokādu ieguve. Iepriekš pirmajā lasījumā bija atbalstīts priekšlikums, ka šīs izmaiņas stātos spēkā 2026.gadā. Tomēr šodien datums mainīts uz 2028.gadu.

Saeimai par grozījumiem vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.

Kā ziņots, iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāts Gatis Zamurs (AP) rosināja grozījumu stāšanās termiņu noteikt 2028.gada 1.janvāri, ņemot vērā nozares pārstāvju iepriekš norādīto, ka dzīvnieki jākauj decembrī.

Vienlaikus Zamurs minēja, ka likuma izmaiņas no 2028.gada 1.janvāra būtu optimāls variants, kā dot signālu biznesam, ka piecu gadu laikā nepieciešams pārorientēt savu darbību. Viņaprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas par biznesu izbeigšanu.

Saeima atbalstu šodien nesaņēma deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikums, kas paredzēja mainīt likuma spēkā stāšanās datumu uz 2032.gada 1.janvāri.

Iepriekš Tautsaimniecības komisijas sēdē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), kurš norādīja, ka vairākās Eiropas valstīs pārejas termiņš ir 10 gadi, tomēr viņš vienlaikus pauda atbalstu priekšlikumam par likuma spēkā stāšanos 2028.gada 1.janvārī.

Deputāts Kārlis Šadurskis (JV) pauda atbalstu priekšlikumam par termiņa pagarināšanu līdz 2028.gada 1.janvārim un norādīja, ka pieci gadi ir pietiekams laiks, lai pārorientētu biznesu uz citu darbības jomu vai citu valsti. Tāpat viņš norādīja, ka deputātu mērķis nevar būt kompensāciju izsniegšana par katru cenu.

Tikmēr Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka, skatoties uz kopējo situāciju Eiropā, deputātu piedāvātais piecu gadu termiņš ir neadekvāts, jo vairākās Eiropas valstīs termiņš nozares slēgšanai bez kompensācijām ir vismaz 10 gadi. Viņa aicināja deputātus pārskatīt termiņu, apgalvojot, ka nav iespējams tik strauji pārorientēt biznesu un likvidēt nozari.

Savukārt deputāts Krišjānis Feldmans (K) norādīja, ka jau iepriekšējā komisijas sēdē diskutēts par piecu gadu termiņu, kas tiek piemērots arī citām nozarēm, tostarp azartspēļu nozarei, un šāds termiņš ir pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmēji pārorientētu savu darbības jomu.

Jau ziņots, ka likumprojektu sagatavoja deputāti no visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju - Krista Baumane (AP), Linda Medne (K), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Atis Lejiņš (JV), Ilmārs Dūrītis (AP), Regīna Ločmele (S), Edgars Tavars (ZZS), Ramona Petraviča, Valērijs Agešins (S), Evija Papule un Inguna Rībena.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Paredzēts, ka grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likuma autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas, norāda politiķi.

Vienlaikus likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā, kur daudzās valstīs noteikti dažādi ierobežojumi.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.

Dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām, akcentē grozījumu autori.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.

Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt.

Pēc deputātu sniegtās informācijas, zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana.

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas. Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem, norāda politiķi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Makrons vēlas jaunu un atbildīgāku ES un «Mercosur» tirdzniecības vienošanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien vizītē Brazīlijā noraidījis plānoto brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas ekonomisko aliansi "Mercosur" tā pašreizējā formā.

Sabiedrība Līdz ar vasarīgu siltumu Lieldienās iespējams pērkona negaiss

Atbilstoši pašreizējām prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +20 grādus un vietām dārdēs pērkons.

Sabiedrība Plānota Siliņas un Kariņa tikšanās par lidojumu skandālu

Šodien plānota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanās ar bijušo premjeru, pašreizējo ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) par situāciju saistībā ar privāto avioreisu skandālu.

Sabiedrība Tas jūs pārsteigs: ko var redzēt daudzfunkcionālajā centrā Smiltenē (+VIDEO)

"Šis ir pagrieziena punkts mūsu sabiedrības viedokļa izmaiņā".

Lasiet arī

Sabiedrība «Vai drīkst Daugavpili saukt par Daugavpils tautas republiku?» (+VIDEO)

Mediju projektu finansēšanu no Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļiem kritizējuši Saeimas deputāti.

Sabiedrība Ar likumu aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu imports Latvijā

Ministru kabinetam uzdots izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir aizliegts.

Sabiedrība Saeima paziņojumā pauž atbalstu Ukrainai

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.

Ekonomika Saeima izskatīs Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā iesniegti Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.