Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, piedāvātie grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā ļautu MK uzdot pašvaldībai sadarbībā ar institūcijām izstrādāt visaptverošus plānus, kas varētu ietvert arī jautājumus, kas saistīti, piemēram, ar valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laiku.
Tāpat paredzēts likumā ierakstīt, ka MK nosaka kārtību, kādā līdz 2023.gada 1.martam pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei atbilstoši valdības deleģējumam.
Pašlaik likumā noteiktais deleģējums neparedz pietiekami skaidrus pašvaldību pienākumus militāra iebrukuma un kara laikā. Aizsardzības ministrijas ieskatā šāda interpretācija ir kļūdaina un neatspoguļo Saeimas kā likumdevēja gribu, kas nostiprināta arī citu likumu normās (piemēram, Nacionālās drošības likumā).
Jau pašlaik noteikts pienākums arī pašvaldībām, īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, veikt nepieciešamos civilās aizsardzības pasākumus, kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai militāra iebrukuma vai kara laikā.
Darbs pie šīs iniciatīvas un grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā tika sākts pirms Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, un šī kara izcelšanās Eiropā ir īpaši aktualizējusi šo jautājumu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri