• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā pēdējā gada laikā ienākumi sarukuši 21,7% mājsaimniecību

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:36, 23.03.2022


Latvijā pēdējā gada laikā ienākumi sarukuši 21,7% mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.



Vienlaikus 59,8% mājsaimniecību pēdējā gada laikā ienākumi nav mainījušies, savukārt 18,5% mājsaimniecību ienākumi ir palielinājušies.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, gan pozitīvās, gan negatīvās ienākumu izmaiņas ir izteiktākas pilsētās - 20,2% pilsētās dzīvojušo mājsaimniecības norādījušas uz ienākumu palielinājumu, kamēr laukos šādu atbildi snieguši 14,3% mājsaimniecību, savukārt uz ienākumu samazinājumu norādījuši 23,2% pilsētu mājsaimniecību un 18% lauku mājsaimniecību.

Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka Rīgā 26,1% mājsaimniecību norādījušas uz ienākumu pieaugumu pēdējā gada laikā, bet 28% - uz samazinājumu.

Runājot par ienākumiem nākamajos 12 mēnešos, 76,6% mājsaimniecību prognozē, ka viņu kopējie ienākumi nemainīsies, 16,7% uzskata, ka ienākumi pieaugs, bet 6,8% sagaida ienākumu samazināšanos.

Aptaujā 19% pilsētu mājsaimniecību (Rīgā 27,2%) un 11,1% lauku mājsaimniecību sagaida, ka nākamajos 12 mēnešos ienākumi pieaugs, bet ienākumu nemainīgumu sagaida 74,2% pilsētu mājsaimniecību (Rīgā 65,1%) un 82,3% lauku mājsaimniecību.

Statistikas pārvaldē min, ka 56,1% mājsaimniecību, kas norādīja uz ienākumu samazinājumu pēdējo 12 mēnešu laikā, kā galveno iemeslu atzīmējuši saīsinātu darbalaiku, samazinātu atalgojumu, paliekot tajā pašā darbavietā, kā arī pašnodarbinātības samazinājumu ne pēc savas iniciatīvas. Savukārt 29,1% mājsaimniecību kā ienākumu samazinājuma iemeslu minējušas darba zaudēšanu, bezdarbu, kā arī uzņēmuma bankrotēšanu.

Vienlaikus mājsaimniecību ienākumu palielināšanos galvenokārt - 55,3% - gadījumu, noteica sociālo pabalstu kāpums, kas var būt skaidrojams ar valsts atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem un senioriem Covid-19 pandēmijas laikā. Visvairāk šādas atbildes snieguši vienatnē dzīvojošie seniori jeb iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem (76%) un zemāku ienākumu mājsaimniecības (pirmās ienākumu kvintiļu grupas - 69% un otrās ienākumu kvintiļu grupas mājsaimniecības - 68,2%.

Savukārt kā otro un trešo izplatītāko ienākumu palielināšanas iemeslu mājsaimniecības minējušas algas indeksāciju (15,6%) un pagarinātu darba laiku/ palielinātu atalgojumu tajā pašā darbavietā (11,5%).

2021.gadā dati ir iegūti no 6500 mājsaimniecību un 11 700 personu atbildēm.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Kurš visbiežāk uzstājās no tribīnes?

Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 28.martā un pavasara sesiju sāks 8.aprīlī.

Sabiedrība Kariņš nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata

ijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Sabiedrība Augusi sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Pēdējos gados ir augusi Latvijas sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un pašlaik vairāk nekā 74% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi uztvert cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā kaimiņus vai kolēģus, liecina Labklājības ministrijas (LM) veiktais pētījums par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu.

Sabiedrība Nesāks kriminālprocesu saistībā ar ES fondu zaudēšanu PSKUS ēkas projektā

Ģenerālprokuratūra, noslēdzot pārbaudi, nolēmusi nesākt kriminālprocesu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma zaudēšanu VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas" (PSKUS) ēkas projektā.

Lasiet arī

Ekonomika Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaugusi par 11,9%

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Noskaidrots, kā Latvijas iedzīvotāji tērēs atgūto pārmaksāto nodokļu naudu

Trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju atgūto pārmaksāto nodokļu naudu plāno tērēt ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

Ekonomika Nelieli triki, kas palīdzēs ietaupīt naudu, iesaka eksperte (+VIDEO)

Ikdienā mēs nereti tērējam naudu pirkumiem, kas mums patiesībā nav vajadzīgi.