Bēgle no Ukrainas: ukraiņu bērni Latvijas skolās integrējas veiksmīgi

Viņa skaidroja, ka daži bērni prot angļu vai krievu valodu un pakāpeniski šādi viņi ne tikai veido komunikāciju ar skolotājiem, bet arī ar citiem bērniem izglītības iestādē.

Tomēr Rubailo uzsvēra, ka joprojām ir jārisina dažādas juridiskās problēmas, kā piemēram, astoņus gadus vecs bērns, kas Ukrainā mācījās pirmajā klasē, pašlaik Latvijā mācās otrajā klasē.

Ukraiņu bēgļu pārstāve Kuldīgā Lidija Barnička piekrita Rubailo saistībā ar bērnu labsajūtu skolās, tomēr izcēla, ka lielu problēmu pašlaik rada vietu trūkums bērnudārzos.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) kopsēdē iepazīstināja ar pašreiz spēkā esošo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz izglītības nodrošināšanu bērniem, sākot ar pusotra gada vecumu. Ministre uzsvēra, ka interešu izglītības un sporta nodarbības ir pieejamas, tomēr tās šajā mācību gadā netiek finansiāli atbalstītas.

Gan profesionālās izglītības jomā, gan augstākās izglītības jomā joprojām tiek izskatīti un aktualizēti jautājumi par jauniešu uzņemšanu un stipendijas nodrošināšanu.

Jūnijā tiek plānots izstrādāt plānu attiecībā uz nākamo mācību gadu. Šis plāns arī būtu reālāks ilgtermiņa risinājums ukraiņu bērnu izglītošanā. Kā vienu no pašreizējās situācijas iespējamiem uzlabojumiem Muižniece minēja vienotas reģistrācijas sistēmas izveidi, kas palīdzētu vieglāk pārskatīt, kā norisinās mācību process ukraiņu bērniem.

Pašreizējā kapacitāte ukraiņu bērnu uzņemšanai izglītības iestādēs Latvijas mērogā ir 23 000 bērni, 18 000 bērnu var uzņemt vispārējās izglītības iestādēs un gandrīz 5000 - pirmsskolas izglītības iestādēs.

Pašlaik izglītību iegūst jau vairāk nekā 1000 bērnu no Ukrainas. Lielākā daļa no viņiem izglītību iegūst Rīgā, Ventspilī un Jelgavā. Pirmsskolā latviešu valodas programmā mācās 109 bērni un mazākumtautības valodas programmās 90 bērni. Savukārt vispārējā izglītībā 463 bērni mācās latviešu valodas programmā un 680 bērni mācās mazākumtautību programmā, no kuriem 123 ir skolēni Ukraiņu skolā Rīgā.

Ministre uzsvēra, ka ir nepieciešams piedāvāt skolotājiem papildu psihoemocionālu atbalstu par papildu slodzes uzņemšanos, kā arī izskatīt nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem mācību procesā. Digitālo līdzekļu nodrošināšana esot sarežģīts jautājums, jo vēl joprojām ir dažādas neskaidrības attālināto mācību nodrošināšanā.

Atbildot uz deputāta Arvila Ašeradena (JV) ierosinājumu, Muižniece skaidroja, ka jau tiek veidota darba grupa, kas izskatītu un izveidotu obligāto mācību materiālu latviešu valodā gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Jeļena Vediščeva jautāja, kā ukraiņu bērni var pretendēt uz Latvijas izglītības iestāžu atestātu, ja nav zināšanas latviešu valodā un, 9.klases gadījumā, latviešu vēsturē. Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroneņko skaidroja, ka šajā mācību gadā netiks pieprasītas atzīmes latviešu valodā, literatūrā un Latvijas vēsturē.

Precīzāk skaidrojot eksāmenu kārtošanu, Voroneņko uzsvēra, ka iepriekšējo gadu centralizētie eksāmeni tiks tulkoti un izsniegti ukraiņu bērniem, kā arī pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai ukraiņu bērni varētu nokārtot pārbaudījumus ukraiņu valodā.

Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps sēdē uzsvēra, ka joprojām ir veiksmīgāk jānodrošina, lai studijas Latvijā tiktu pielīdzinātas jau iesāktajām studijām, kā arī nepieciešams nodrošināt sistemātisku psihiatra atbalstu ukraiņu studentiem Latvijā.