• Nameda,
  • Ritvaldis,
  • Visvaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Piecus mēnešus valsts segs pusi mājokļa pabalstu izmaksu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 11:32, 22.12.2021


Saeima šodien pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteiks, ka valsts uz laiku no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.


Foto: LETA

Parlamentārieši minētos grozījumus lēma atzīt par steidzamu, un vienā sēdē izskatīja abos lasījumos.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Labklājības ministrijā (LM), šai iecerei paredzēti 16,7 miljoni eiro.

Šis ir viens no atbalsta veidiem, kuru valdošā koalīcija piedāvā saistībā ar strauji augošajām gāzes apkures izmaksām. Ekonomikas ministrija gāzei bija piedāvājusi uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, taču šādu risinājumu koalīcijā neatbalstīja.

"Ņemot vērā ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un tās radītajām sekām", ministrijas ieskatā, pastāv liels risks, ka būtiski pieaugs mājokļa pabalstu saņēmēju skaits un mājokļa pabalsta apmērs, vienlaikus iedzīvotāju maksātspēja samazināsies.

"Pārziemošana ir īpaši grūta, ja vienlaikus sakrīt tādi nelabvēlīgi apstākļi, kā pandēmijas ietekme uz nodarbinātību un veselības aprūpi, energoresursu cenu kāpums. Esam izstrādājuši šos grozījumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā," izteicies labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā vēstīja LM, izmaiņas izstrādātas, lai "nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām", kurās pastāv risks nespēt norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kuru ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.

Decembrī notikušajā labklājības, finanšu, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tikšanās laikā puses vienojušās paplašināt mērķa grupu, kura varētu kvalificēties mājokļa pabalstam, palielinot mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu vidēji mēnesī no aptuveni 29 000 uz 34 000 personu.

Pieņemtie grozījumi attiecīgi paredz noteikt augstākus koeficientus atsevišķi dzīvojošiem pensijas vecuma cilvēkiem vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti (koeficients - 2,5 mājokļa pabalsta formulā) vai mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti (koeficients - 2 mājokļa pabalsta formulā).

Atbilstoši LM skaidrojumiem, priekšnosacījums mājokļa pabalsta saņemšanai ir mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšana, sagatavojot iztikas līdzekļu deklarāciju, un izdevumus par mājokli apliecinošu rēķinu un cita veida pierādījumu uzrādīšana pašvaldības sociālajā dienestā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā dažādus izdevumus - par dzīvojamās telpas lietošanu un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no mājsaimniecības personām jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Čakšas ienākumi pērn palielinājušies par 71 439 eiro

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pērn guvusi ienākumus 112 503 eiro apmērā, kas ir par 71 439 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kad viņa pamatā strādāja par Saeimas deputāti, liecina valsts amatpersonas iesniegtā deklarācija par 2023.gadu.

Sabiedrība Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Tieslietu ministrija (TM) piedāvā tiesu ekspertīžu iestāžu reformu atlikt līdz 2027.gada beigām vai apturēt to vispār, jo atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par risinājumiem, attiecīgi 2024.gadā neizdosies iekļauties termiņos un īstenot iepriekš plānotos uzdevumus, liecina TM sagatavotā prezentācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Sabiedrība Rinkēvičs: konkurss uz LIAA direktora amatu noslēdzās mazliet jocīgi

Konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu noslēdzās "mazliet jocīgi", šādu vērtējumu trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Valsts valodas eksāmens varētu būt jākārto vēl 3100 Krievijas pilsoņiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Lasiet arī

Ekonomika Bitcoin kurss pārsniedz 72 000 dolāru

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien atkal uzstādījis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 72 000 ASV dolāru robežu.

Ekonomika Vienojas pārdalīt 663 miljonus eiro no ES fondiem

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Sabiedrība Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri finansiāli atbalsta tuviniekus

Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri sniedz finansiālu palīdzību ģimenes locekļiem, draugiem vai paziņām, taču salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri vairs nevar sniegt atbalstu līdzšinējā apmērā, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz 2023. un 2024.gada janvārī veiktajām Baltijas iedzīvotāju aptaujām.

Ekonomika Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaugusi par 11,9%

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.