Kapsētas jau aizpildītas: Jelgavā būvē krematoriju

Jelgavas pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka pašlaik Latvijā darbojas divas krematorijas - Rīgā un Valmierā. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug pieprasījums pēc kremācijas pakalpojuma. Katru gadu Latvijā mirst aptuveni 28 500 cilvēku, pašlaik apmēram 5500 no tiem tiek kremēti, un tas ir aptuveni 20%. Savukārt 2015.gadā kremēti tika uz pusi mazāk. Vienlaikus strauji sarūk vietas kapsētās, un arī Jelgavā lielākā daļa no kapsētām jau ir aizpildītas.

Šogad februārī Jelgavas pašvaldība izsludināja apbūves tiesību izsoli krematorijai "Apbūves tiesības piešķiršana zemes gabala daļai Zālītes ielā 2, Jelgavā". Izsoles kārtībā "Krematoriju apvienība" ieguva tiesības šajā teritorijā būvēt krematoriju - sēru namu, kolumbāriju un to funkcionēšanai nepieciešamās inženierbūves.

Pašlaik zemes vienība Zālītes ielā 2 ir neapbūvēta, un tās platība ir 15 000 kvadrātmetru. Saskaņā ar Jelgavas teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam zemesgabals atrodas dabas un apstādījumu teritorijā un tā galvenais izmantošanas veids ir kapsētas un to funkcionēšanai nepieciešamās būves un infrastruktūra. Zemes vienības daļas lietošanas mērķis ir kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve.

"Krematoriju apvienības" valdes loceklis Timpa tiešsaistes sanāksmē interesentus iepazīstināja ar plānotā sēru nama, krematorijas un kolumbārija jaunbūves ieceri. Uzņēmums paredzējis Zālītes ielā 2 izvietot divas atsevišķas ēkas - atvadu zāli un krematoriju -, kā arī zvanu torni un kolumbāriju.

"Izvietojot plānotos objektus, notiks minimāla iejaukšanās esošajā meža struktūrā. Piebrauktuve objektam paredzēta no grantētās Zālītes ielas. Krematorija un atvadu zāle atradīsies viena aiz otras, tuvāk Zālītes ielai plānota atvadu zāle," informēja Timpa.

Līdzās tiks izveidota autostāvvieta ar 25 vietām, kas no blakus esošās teritorijas būs norobežota ar dekoratīvu krūmu joslu. Teritoriju ir plānots labiekārtot ar bruģa segumu un mazajām arhitektūras formām - apgaismes ķermeņiem, soliņiem, atkritumu urnām - un apstādījumiem.

"Pēc atvadu ceremonijas zārks tiks nogādāts krematorijā, kur būs uzglabāšanas telpa, kremēšanas telpa ar krāsni, sanitārais mezgls un citas palīgtelpas. Atvadu zāle un krematorija būs rūpnieciski ražotas vienstāva ēkas, un katrai no tām apbūves laukums būs 60 kvadrātmetru," stāstīja Timpa.

Konstrukcijas paredzēts montēt uz būvlaukumā iepriekš sagatavotām pamatu betona plātnēm. Tādējādi ēku uzstādīšana notiks īsā laika periodā.

Pašvaldībā norādīja, ka svarīgākais jautājums, kas sapulces laikā interesēja jelgavniekus, - kā tiks nodrošināts kremācijas process un vai tas neradīs vides piesārņojumu. Timpa skaidroja, ka uzņēmums krematorijā paredz uzstādīt vienu no jaunākās paaudzes ASV uzņēmuma "B&L Systems" ražotajām kremācijas krāsnīm "Phoenix II-1".

"Krāsns ir moderna un atbilst visām Eiropas Savienībā spēkā esošajām normām. Identiska krāsns jau vairākus gadus darbojas Valmieras krematorijā un darbībā ir apliecinājusi pilnīgu atbilstību vides prasībām," uzsvēra uzņēmuma īpašnieks.

Papildus tam dūmenī būs uzstādīts degšanas produktu analizators, kas nolasīs un reģistrēs iespējamos dūmus dūmenī. Ja tiek reģistrēta dūmošana, kļūmi novērš krāsns automātika. Pelni no kremācijas krāsns dūmeņa vidē nenonāk, tie tiek savākti un ievietoti urnā.

Vienlaikus, lai samazinātu emisiju gaisā, uzņēmums paredz veikt dūmgāzu pēcsadedzināšanu, tās novadot sekundārajā degšanas kamerā un atkārtoti sadedzinot. Lai sāktu darbu, krematorijām ir jāsaņem B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Saņemšanas procesā jau tiek veikts detalizēts visu ietekmju un radīto emisiju aprēķins, ievadīšana aprēķinu modelī un izkliedes modelēšana.

Sapulces laikā skaidrots, ka piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu analīze ļauj secināt, ka uzņēmuma darbība būtiski neietekmēs un nepasliktinās gaisa kvalitāti tuvākajā apkārtnē.

Uzņēmums jau ir iesniedzis Valsts vides dienestā iesniegumu B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat iesniegts stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projekts, kā arī smaku emisijas limita projekts.

"Krematorijas emitētā gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana rāda, ka krematorijas ietekme kopā ar jau esošo piesārņojumu gaisa kvalitāti neietekmēs tādā mērā, lai tā neatbilstu kādai no prasībām," apgalvoja Timpa.

Kremācijas iekārtas darbināšanas procesā neveidojas rūpnieciski notekūdeņi, nav paredzama pat vismazākā trokšņa normatīvu pārsnieguma iespēja ne uzņēmuma teritorijā, ne tuvākajā dzīvojamajā apbūvē. Pēc Timpas paustā, krematorijas darbības rezultātā veidojas vienīgi sadzīves atkritumi.

"To, ka krematorijas darbība nekādi neapdraud ne apkārtējo vidi, ne sabiedrību, apliecina krematorijas, kuras jau darbojas un kuras arī ir izvietotas salīdzinoši tuvu dzīvojamajai zonai. Tā Rīgas krematorija atrodas vien 120 metrus no tuvākās dzīvojamās apbūves, Valmieras krematorija - 148 metrus, bet Jelgavā jau kopš 2015.gada Uzvaras ielā 59 darbojas dzīvnieku krematorija "Cremo", no kuras tuvākās privātmājas atrodas apmēram 50 metru attālumā," iedzīvotāju bažas par tuvu esošām privātmajām komentēja Timpa.

Jau ziņots, ka "Krematoriju apvienība" šogad uz Jelgavas pašvaldības zemes plāno sākt būvēt krematoriju un kolumbāriju. Kapsētas teritorijā Zālītes ielā 2 plānots izveidot kapu saimniecībai mūsdienīgai funkcionēšanai nepieciešamos pamatobjektus - atvadu zāli un krematoriju, kā arī zvanu torni un kolumbāriju.

"Firmas.lv" dati liecina, ka "Krematoriju apvienības" nosaukums līdz šī gada maijam ir bijis "Primo RB". Tāpat arī maijā uzņēmuma valdē Renāru Boitmani nomainīja Timpa. Boitmanis līdz šim bija arī "Primo RB" īpašnieks.