• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Anča: Latvijas personu ar invaliditāti nodarbinātības politika ir drīzāk balstīta labdarībā, nevis reālos atbalsta mehānismos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 06:48, 28.09.2021


Rīga, 28.sept., LETA. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija personu ar invaliditāti nodarbinātības politiku drīzāk balsta labdarībā, proti, paļaujoties uz darba devēja "labo sirdi", nevis reālos atbalsta mehānismos, Eiropas nākotnes konferences trešajā diskusijā sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Rīga, 28.sept., LETA. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija personu ar invaliditāti nodarbinātības politiku drīzāk balsta labdarībā, proti, paļaujoties uz darba devēja "labo sirdi", nevis reālos atbalsta mehānismos, Eiropas nākotnes konferences trešajā diskusijā sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Organizācijas vadītājas redzējumā, Latvijai būtu jādomā, kā veidot atbalsta mehānismus darba devējiem, lai stimulētu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, savukārt ES drīzāk būtu jāvirzās saistošu dokumentu virzienā, nosakot, kāda veida atbalsts ir nepieciešams cilvēkiem ar invaliditāti.

Anča skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka ES pastāv instrumenti taisnīgas un godīgas nodarbinātības politikas veidošanai, Latvijas rādītāji cilvēku ar smagu invaliditāti nodarbinātības aspektos ir ļoti zemi. Piemēram, pēc Ančas paustā, Latvijā kopumā ir nodarbināti tikai 90 cilvēki ratiņkrēslos. "Man tā šķiet kā diezgan absurda situācija tajā nozīmē, ka valsts ir darījusi ārkārtīgi maz, lai situāciju radikāli mainītu," izteicās organizācijas vadītāja.

"Cilvēkam vajag strādāt nevis tāpēc, ka ir jauks, atsaucīgs un brīnišķīgs darba devējs, bet gan tāpēc, ka valsts ir izveidojusi politiku, kuras rezultātā darba ņēmējam ar invaliditāti patiešām ir kaut kāda reāla iespēja strādāt un justies līdzvērtīgam. Latvijā pamatā mēs organizējam kampaņas, kur galvenais mērķis ir pateikt: "Re, cik cilvēki ar invaliditāti ir labi darbinieki, ņemiet jūs viņu, bet valsts jūs neatbalstīs!"," sacīja Anča.

Ar saviem redzējumiem un priekšlikumiem diskusijā dalījās arī citu jomu eksperti un organizāciju pārstāvji, tai skaitā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa uzsvēra sociālās ekonomikas nozīmi, paužot nostāju, ka uz dažādiem izaicinājumiem risinājumus var rast, "dodot kopienai rīcībspēju pašai risināt savus jautājumus".

Savukārt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Gundars Bērziņš skaidroja, ka iedzīvotāju labklājība izriet tieši no ekonomiskās attīstības, proti, Latvijas nākotne ir pakārtota Eiropas nākotnei, un šobrīd, pēc eksperta sacītā, Eiropas summārā ietekme globālajā ekonomikā relatīvi sarūk nevis tāpēc, ka tā samazinātos, bet gan tieši tāpēc, ka ātrāk pieaug citu reģionu ekonomiskā izaugsme.

Bērziņa ieskatā, Eiropas izaicinājumu saraksts šobrīd ir milzīgs, un vairums no tiem ir saistīti ar klimata politiku, proti, to, kā Eiropa spēs pielāgoties klimata nosacījumiem. Vienlaikus savā runā eksperts uzsvēra atbalsta mehānismu nozīmi, norādot, ka tādas valstis kā ASV un Ķīnā, piemēram, jaunu tehnoloģiju uzņēmumu atbalsta ziņā ir bijušas priekšā ES.

"Mēs šobrīd strādājam vienotā globālā tirgū daudz vairāk nekā jebkurā iepriekšējā laika periodā, kā rezultātā mums kā sistēmai ir jāpielāgojas ne tikai krīzes apstākļiem, bet arī ikdienas darbībai tādā veidā, lai šis atbalsts būtu vienmērīgs," rezumēja Bērziņš.

Saeimas deputāte Anda Čakša (JV), uzklausot dažādus diskusijas dalībnieku priekšlikumus, sacīja, ka "mēs, protams, domājam par kopīgo ES, bet, man liekas, ka daudzi no šiem priekšlikumiem vēsta mums par to, ka mums, iespējams, sākumā ir jāsakārto dažas lietas mājās - Latvijā". Kā piemērus Čakša minēja izglītību, dzimumu līdztiesību un mūžizglītību.

Jau vēstīts, ka Eiropas nākotnes konference ir ES institūciju iniciatīva, lai uzklausītu iedzīvotājus un viņu ieteikumus pārvērstu reālos ES darba uzlabojumos. Konferences par Eiropas nākotni sarunu cikla trešā diskusija bija veltīta ekonomikai, nodarbinātībai un sociālajiem jautājumiem Latvijā un Eiropā.

Eiropas nākotnes konference tika atklāta 9.maijā - Eiropas dienā. Līdz šim jau vairāk nekā 110 000 eiropiešu iesaistījušies Eiropas nākotnes apspriešanā, dažādu ideju izvirzīšanā un ar konferenci saistītu pasākumu īstenošanā.

Eiropas nākotnes konferences tēmas ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība, ES pasaulē, vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība, digitālā pārveide, Eiropas demokrātija, migrācija, izglītība, kultūra, jaunatne un sports.

Ikviens ir aicināts piedalīties Eiropas nākotnes konferencē, iesniedzot savas idejas, rīkojot pasākumus vai piedaloties tajos, izmantojot Konferences daudzvalodu digitālo platformu "futureu.europa.eu".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Līdz ar vasarīgu siltumu Lieldienās iespējams pērkona negaiss

Atbilstoši pašreizējām prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +20 grādus un vietām dārdēs pērkons.

Sabiedrība Plānota Siliņas un Kariņa tikšanās par lidojumu skandālu

Šodien plānota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanās ar bijušo premjeru, pašreizējo ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) par situāciju saistībā ar privāto avioreisu skandālu.

Sabiedrība Tas jūs pārsteigs: ko var redzēt daudzfunkcionālajā centrā Smiltenē (+VIDEO)

"Šis ir pagrieziena punkts mūsu sabiedrības viedokļa izmaiņā".

Sabiedrība Aicina ieplānot papildu laiku ceļā, braucot uz Kurzemes pusi

Dodoties uz Kurzemes pusi, autovadītājiem jārēķinās, ka tur vairākos ceļu posmos jau ir sākušies būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, tāpēc vajadzētu ieplānot papildu laiku ceļā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Lasiet arī

Ekonomika «Lufthansa» panāk vienošanos ar darbiniekiem par algu palielināšanu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" un arodbiedrība "Verdi" trešdien paziņoja, ka panākušas vienošanos par virszemes apkalpošanas darbinieku algu palielināšanu, tādējādi novēršot draudus par jauna streika rīkošanu Lieldienu brīvdienās.

Sabiedrība Politologs: Kariņa lidojumu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija

Bijušā Ministru prezidenta, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija, taču tam vajadzēja notikt jau laicīgi, un tādā gadījumā "Jaunā vienotība" (JV) tagad būtu daudz labākā pozīcijā, intervijā Latvijas Radio sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Sabiedrība Makrons vēlas jaunu un atbildīgāku ES un «Mercosur» tirdzniecības vienošanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien vizītē Brazīlijā noraidījis plānoto brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas ekonomisko aliansi "Mercosur" tā pašreizējā formā.

Sabiedrība Līdz ar vasarīgu siltumu Lieldienās iespējams pērkona negaiss

Atbilstoši pašreizējām prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +20 grādus un vietām dārdēs pērkons.