Valsts kultūras iestāžu darbiniekiem darba algu plāno palielināt līdz 1040 eiro

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, šogad vidējais atalgojums sektorā ir 930 eiro mēnesī bruto, pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Tāpat KM pārstāve norādīja, ka KM prioritārie pasākumi šodien apspriesti ar Nacionālo kultūras padomi, valsts kultūras iestāžu vadītājiem un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju (NVO) asociāciju.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīmēja, ka atalgojuma ziņā vienlīdz svarīgas ir visas sabiedriskā sektora jomas - kā medicīna un izglītība, tā iekšlietu sektors un kultūra. Viņa ieskatā, nav pieņemami, ka kultūras sektorā strādājošo atalgojums vēsturiski iepaliek citiem, tādēļ ir panākts ievērojams tā pieaugums gan 2020.gada budžeta sarunās, gan patlaban - nākamā gada algu maksimālai pietuvināšanai vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā.

KM prioritārajam pasākumam "Nacionālā identitāte" piesaistījusi papildu 11,2 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas 150-gades cildināšanai 2023.gadā, tostarp vienreizējs finansējuma piešķīrums 1638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavo savus kolektīvus dalībai 150.Dziesmu un deju svētkos, paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem - kā grāmatām, tā preses un citiem izdevumiem - un ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas. Tāpat piešķirts finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.

Finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirts arī "Latvijas skolas soma" norišu turpināšanai 2022.gadā, lai 232 000 Latvijas skolēnu varētu turpināt pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises izglītības procesa ietvaros. Arī augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai piešķirti papildu 700 000 eiro.

Latvijas grāmatniecības un mākslas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai - Latvijas dalības Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā no 2025.gada un īpašas, Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošas izstādes izveidei - piešķirti kopumā 400 000 eiro.

Kultūras mantojuma - valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, tostarp arī Doma baznīcas ēkas atjaunošanas darbiem - piešķirti papildu trīs miljoni eiro.

Mainoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modelim un piesaistot arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, finansējums jaunu kultūras produktu un pakalpojumu izstrādei, tostarp projektu vadības atalgojumam nevalstiskajā sektorā pieaugs par trīs miljoniem eiro, tomēr darbs pie VKKF finansējuma palielināšanas nākamajos gados ir jāturpina, atzīmēja KM pārstāve.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānoto pasākumu īstenošanai piešķirti papildu 700 000 eiro. To ietvaros plānoti pasākumi reģionu NVO un mazākumtautību NVO darbības stiprināšanai, lai sekmētu iekļaujošu līdzdalību un dažādu iedzīvotāju grupu sadarbību, kopradi, vienotas sociālās atmiņas un Latvijas valstiskuma veidošanās izpratnes veidošanai, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, saliedētas politikas veidošanas diskusijām ar iedzīvotājiem. Plānots atbalsts NVO līdzfinansējuma programmai, lai vairotu Latvijas NVO iespējas īstenot apjomīgus un starptautiskus projektus.

Starpministriju jeb horizontālo prioritāšu īstenošanai 2022.gadā arī piešķirts papildu finansējums - 2,6 miljoni eiro no tā Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai.

Nākamā gada budžeta jautājumi gan vēl apspriežami un apstiprināmi Saeimā.