Dumpis: Draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.

Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.

Jautāts, vai, ņemot vērā ierobežojumu efektivitāti, tuvākajā laikā būtu jādomā par to pastiprināšanu, Dumpis atbildēja noraidoši, atgādinot, ka joprojām ir spēkā luksofora princips, kurš tāpat paredz noteiktus ierobežojumus, palielinoties saslimstībai. Tā vietā būtu vairāk jākoncentrējas uz vakcināciju, uzsvēra eksperts.

"Par ierobežojumiem gan tagad nevajadzētu runāt, vajadzētu runāt par vakcināciju," viņš sacīja.

Profesors ir īpaši nobažījies par to, ka pret Covid-19 aizvien nav vakcinēta liela daļa riska grupā ietilpstošo pacientu, piemēram, seniori, cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu vai lieko svaru, kuri ar jauno koronavīrusu slimo vissmagāk un mirst visvairāk. Ja šīs personas nevakcinēsies, tad slimnīcām rudenī atkal draud pārslodze, uzsvēra Dumpis, atgādinot, ka šī sabiedrības daļa varēja sākt potēties jau februārī.

Viņš atzīmēja, ka pagaidām visu Latvijā pieejamo vakcīnu pret Covid-19 efekts ir ļoti pārliecinošs - lai gan nelielas atšķirības rādītājos ir vērojamas, tomēr visas mūsu valstī izmantotās potes spēj pasargāt no smagas saslimšanas un nāves, arī nonākot saskarsmē ar Covid-19 delta paveidu.

Dumpis pauda neizpratni un nožēlu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem acīmredzot "vakcinācija nepatīk". Viņš minēja, ka tas varētu būt dezinformācijas nopelns. Jautāts, kam jānotiek, lai Latvijas sabiedrībā panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, infektologs atbildēja, ka droši vien ir jānotiek brīnumam.

Runājot par rudenī gaidāmo bērnu atgriešanos skolās, speciālists pauda redzējumu, ka mācības klātienē ir jāatjauno, un no saslimstības pieauguma pilnībā izvairīties tāpat nevarēs, taču pret to visu ir efektīvs ierocis - vakcīna. Dumpis vērsa uzmanību, ka tādās valstīs kā Lielbritānija un Dānija patlaban spēkā ir vien minimāli ierobežojumi, taču vakcinācijas aptvere sabiedrībā tur ir augsta, un jaunākie dati rāda, ka saslimstība ar Covid-19 šajās valstīs samazinās.

Vienlaikus profesors aicināja nelolot liekas cerības, ka Latvijas sabiedrība tuvākajos mēnešos varētu atgriezties pie ikdienas dzīves pilnīgi bez jebkādiem ar Covid-19 saistītiem ierobežojumiem.

Kā ziņots, kopš vasaras sākuma Latvijā vērojams būtisks vakcinēšanās pret Covid-19 tempa kritums - ja maija pēdējā nedēļā vidēji dienā poti pret Covid-19 saņēma vairāk nekā 16 600 cilvēku, tad pagājušajā nedēļā - vien ap 5200, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši 654 417 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 666 774 cilvēki, kas ir aptuveni 35,32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, izriet no NVD un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.