Aptauja: 19% iedzīvotāju kopš pandēmijas sākuma alkoholu lieto biežāk

Kā aģentūru LETA informēja "Benu" aptiekas pārstāve Agnija Greiziņa, aptaujā 38% respondentu izmaiņas alkohola lietošanas paradumos nav novērojuši, 16% alkoholu kopš pērnā marta kopumā lieto mazāk nekā pirms tam, 25% alkoholu nelieto vispār, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinot ar pērnā gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms, ka šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 pandēmijas sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu, 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Narkoloģe Ilze Maksima norāda, ka padošanās alkohola lietošanas "valdzinājumam" ir saistīta ar vairākiem faktoriem - iedzimtību, alkohola pieejamību, bet visbūtiskāk ir jāvērtē savi individuālie riski. Speciāliste aicina katram apzināties savus pēdējā gada alkohola lietošanas paradumus.

"Benu" aptiekas stresa termometra dati parāda, ka kopš pandēmijas sākuma alkoholu kopumā biežāk lieto vīrieši.

Maksima skaidro, ka vīriešiem ir vairāk risku veikt sev nelabvēlīgas izvēles savu emocionālo problēmu risināšanā, tādēļ pandēmijas un dažādu sociālekonomisko faktoru ietekmē vīrieši alkoholu lieto vairāk. Vienlaikus sievietēm alkohola ietekme ir jūtama ātrāk un vairāk, kā arī straujāk attīstās atkarība. Tāpat pandēmijas laikā liels risks pievērsties alkohola lietošanai bija jauniešiem, jo ierastās aktivitātes un socializēšanās iespējas bija ļoti ierobežotas.

Narkoloģe uzsver, ka drošas un nekaitīgas alkohola devas nav vispār. Ja tomēr ir pieņemts lēmums lietot alkoholu, svarīgi ir laicīgi definēt, cik liela ir tā deva, kuru gribētu sev atļaut. Ja cilvēkam nav alkohola lietošanas kontroles traucējumu, tad šo maksimālo devu var definēt, bet, ja kontrole ir zudusi, to nevarēs atgūt nekad, tāpēc dzert nevajadzētu vispār, norāda narkoloģe.

Viņa atgādina, ka, lai nākamajā rītā izvairītos no sliktas pašsajūtas, svarīgākais ieteikums ir alkoholu nelietot vai arī lietot to saprātīgās devās. Tomēr, ja iepriekšējā vakarā alkoholu sanācis lietot vairāk, nekā plānots, ieteicams kārtīgi izgulēties, atrasties miera pozīcijā, dzert bezalkoholisku šķidrumu un lietot sabalansētu pārtiku.

Tāpat nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas nebūtu ieteicamas intensīvas fiziskas aktivitātes, labāk būtu nodarboties ar mierīgākām nodarbēm - palasīt grāmatu, noskatīties filmu, kopā spēlēt galda spēles vai doties mierīgā pastaigā.

Aptauja tika veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju "Gemius", kopuma aptaujājot 1747 respondentus.