Pēc viņa teiktā, 2020.gads tika aizvadīts ar rekordzemu darbavietās reģistrēto nelaimes gadījumu skaitu, taču šādiem pozitīviem periodiem parasti seko situācijas pasliktināšanās. "Cilvēki atkal atsāk ekonomiskās aktivitātes, un droši vien pirmā lieta, par ko viņi aizdomājas, nav darba drošība. Šis gads jau faktiski ir sācies ar tendencēm, kas rāda, ka darba drošībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība," sacīja Lūsis.
VDI vadītājs negatīvo tendenci skaidroja arī ar to, ka cilvēki, atgriežoties darbā pēc ilgākas strādāšanas attālināti, iespējams, ir aizmirsuši dažādas darba drošības prasības, tāpat pandēmijas laikā, iespējams, nav veiktas pilnvērtīgas darba drošības instruktāžas un apmācības, īpaši jaunajiem darbiniekiem.
"Pirmie pieci mēneši rāda tendenci, ka pieaug visa veida nelaimes gadījumi [darba vietās] - gan kopējais skaits, gan smagie. Īpaši smago un arī letālo nelaimes gadījumu skaits [darba vietās] šogad ir nedaudz virs pagājušā gada līmeņa," pastāstīja Lūsis, piebilstot, ka nozares, kurās šie nelaimes gadījumi konstatēti, pārsvarā ir tradicionālās - būvniecība, apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, kā arī lauksaimniecība.
Viņš norādīja, ka aptuveni divām trešdaļām no darba vietās konstatētajiem nelaimes gadījumiem cēlonis ir bijis neuzmanība un trūkumi darba organizācijā.
Ņemot vērā minēto, VDI esot spiesta rīkot speciālas pārbaudes un kampaņas, lai atgādinātu par darba drošības jautājumiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri