• Dailis,
  • Herberts,
  • Umberts
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Maija beigās Jurašu turpinās tiesāt par valsts noslēpuma izpaušanu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:45, 18.05.2021

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa maija beigās aiz slēgtām durvīm turpinās izskatīt krimināllietu pret Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), kurš apsūdzēts valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā.


Avots: LETA

Nākamā tiesas sēde nozīmēta 28.maijā plkst.10.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu.

Jurašs savu vainu neatzīst.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gājienā par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu prognozē ap 5000 dalībnieku

Piektdien, 20.maijā, plānotajā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, varētu piedalīties aptuveni 5000 cilvēku, norādīts pasākuma pieteikumā pašvaldībai.

Sabiedrība Levits: Valdībā notiek nelielas turbulences, nevis nopietna krīze

Pēdējās dienās valdībā notikušās domstarpības, kas rezultējušās ministru nomaiņā, ir vērtējamas kā nelielas turbulences, nevis nopietna valdības krīze, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Sabiedrība Valdība bez turpmākām izmaiņām strādās līdz gaidāmajām vēlēšanām - Rozenvalds

Valdība darīs visu, lai ar diviem jaunajiem ministriem un bez turpmākām izmaiņām strādātu līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rudenī, uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Sabiedrība Otrdien būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs

Arī otrdien Latvijā nebūs īpaši silts, debesīs gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lasiet arī

Ekonomika Saeimā pauž atbalstu idejai sākt darbu pie AES izbūves

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt normu, ka Latvijas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atomelektrostacijas (AES) būvniecībai Latvijas teritorijā.

Sabiedrība Parlaments apstiprina Saeimas deputātes pilnvaras Akuraterei

Parlaments šodien Ievu Akurateri (K) apstiprināja par Saeimas deputāti. Attiecīgo lēmumu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Sabiedrība Saeima ļauj Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē

Saeima pirmdien aptuveni desmit minūšu laikā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.