Iekšlietu ministrija ieviesīs Latvijā slepeno informācijas sistēmu

IeM sagatavojusi Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumu projektu, kas regulē iekļaujamās informācijas apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus.

Projekts paredz, ka aktuālo un vēsturisko informāciju par fiziskām personām, juridiskām personām, notikumiem, mantu un lietām var iekļaut sistēmā, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.

Sistēmā apstrādās informāciju par personas identitāti, tostarp, iesauku, personas foto, video un audio materiālus, personas ārējo izskatu, balss tipu, ierasto ģērbšanas stilu un apģērbu aprakstu. Tāpat sistēmā iekļaus informāciju par ģimenes stāvokli, tautību, darbavietu, valodu zināšanām, ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem.

Sistēmā arī varēs iekļaut ziņas par personas pēdējo laulāto, tēvu un māti, personas ierastajām uzturēšanās, atrāšanas vai apmeklējama vietām.

Tāpat varēt ietvert informāciju par personas finansēm, proti, finansiālo stāvokli, finanšu līdzekļu glabāšanas veidu. Tāpat iekļaus ziņas par par personas dzīvesveidu - atkarībām, īpašām raksturojošām pazīmēm, piemēram, noslieci uz klaiņošanu.

Sistēmā arī būs informācija par personas rīcībā esošajiem ieročiem, kontaktiem ar organizētās noziedzības pārstāvjiem. Likumsargi sistēmā iekļaus arī informāciju par personas mantu, piemēram, transportlīdzekli, saziņas līdzekli, piemēram, mobilo telefonu, nekustamo īpašumu, maksāšanas līdzekli.

Sistēmā plānots apstrādāt informāciju par uzņēmumiem, piemēram, darbības veidiem, dibinātājiem, dalībniekiem, patiesā labuma guvējiem un meitasuzņēmumiem.

Iekļaujot informāciju sistēmā, informācijai piešķir atbilstošu piekļuves statusu, piemēram, informācija pieejama visiem sistēmas lietotājiem.

Par katru piekļuvi informācijai sistēmā automātiski saglabāsies informācija par piekļuves faktu.

Sistēmā iekļautā informācija automātiski tiks dzēsta pēc četriem gadiem no tās iekļaušanas brīža, ja tā nav papildināta ar speciāliem nosacījumiem.

Piekļuvi sistēmā iekļautajai informācijai piešķirs Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

Tikmēr Valsts policija turpina darbu pie sistēmas izstrādes iepirkuma. LETA jau rakstīja, ka sistēmas izveidošana varētu izmaksāt 3,5 miljonus eiro.

Sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu labāku savstarpējās informācijas apriti un plānotu kopīgu rīcības stratēģiju noziedzības apkarošanas jomā.

Darbs pie minētās sistēmas aizsācies pirms vairākiem gadiem, kad Iekšlietu ministrijā pieņemts lēmums ieviest nacionālo kriminālizlūkošanas modeli (NKIM) iekšlietu iestādēs - Valsts policijā un Valsts robežsardzē.

Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveides realizācijas laikā arī Valsts ieņēmumu dienests informēja par gatavību iesaistīties NKIM.

Paredzēts, ka, ieviešot informācijas sistēmu minētajām trīs iestādēm, samazināsies administratīvais slogs.

IeM skaidro, ka jau tagad tiek nodrošināta kriminālizlūkošanas informācijas aprite, taču tā tiek realizēta necentralizēti un netiek izmantoti efektīvākie elektroniskie risinājumi. Piešķirot piekļuvi sistēmai minētajām trīs iestādēm, tiks nodrošināta ievērojami efektīvāka kriminālizlūkošanas informācijas aprite.

Patlaban nav zināms, vai sistēmai nākotnē pievienosies arī citas tiesībsargājošās iestādes.