Eksperts: Krievija pielieto iebiedēšanas un šantāžas taktiku

Rīga, 16.apr., LETA. Koncentrējot karaspēku pie Ukrainas robežas, Krievija pielieto iebiedēšanas un šantāžas taktiku, turklāt spēka izrādīšana ir vērsta pret vairākām valstīm, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

Eksperta ieskatā, Krievija pārbauda Ukrainu, Rietumvalstis un galvenokārt ASV, lai redzētu, kāda būs to turpmākā rīcība un atbilde uz šādu Krievijas soli. Tāpat ar karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām tiek pārbaudīta arī Eiropas Savienība (ES) un kādas varētu būt ES un ASV savstarpējās attiecības šajā situācijā.

Balodis minēja, ka šādai Krievijas rīcībai ir vairāki iemesli, piemēram, valstī ir samilzušas iekšpolitiskās un sociālekonomiskās problēmas, turklāt šogad ir paredzētas Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Eksperta ieskatā, šādos apstākļos Kremlim ir izdevīgi mobilizēt sabiedrību jautājumā, kur Krievija nosaka dienaskārtību.

APPC pētnieks norādīja, ka Ukraina ir turpinājusi savu nepiekāpīgo attieksmi attiecībā uz Austrumukrainas teritorijas piederību, tā nav piekāpusies Krievijas pozīcijai. Balodis atzīmēja arī faktu, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis noteica sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvu līdzgaitnieku un Kremļa ietekmes aģentu Ukrainas iekšpolitikā Viktoru Medvečuku, kas Krievijai ir sāpīgs sitiens.

Eksperts sacīja, ka arī ASV prezidents Džo Baidens savā retorikā ir bijis stingrs un zināmā mērā Krievija ir ieinteresēta testēt arī viņa reakciju un spējas sastrādāties ar ES valstīm, kuras parasti attiecībās ar Krieviju bijušas samiernieciskākas.

"Manuprāt, tuvāko nedēļu laikā var sagaidīt, ka no Krievijas puses turpināsies iebiedēšana un šantāža. Ja runājam par militāra konflikta eskalāciju, šādu iespēju pilnībā nevar izslēgt, jo ir apsvērumi, kas liecina par to, ka nākotnē tas varētu būt iespējams," pauda pētnieks.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas bruņoto spēku klātbūtne pie Ukrainas robežas ir lielākā kopš 2014. un 2015.gada. Turklāt ir iesaistīti daudzi un dažādi spēku veidi, tai skaitā gaisa desantnieki, kuri pēc noklusējuma ir uzbrukuma vienība. Tāpat spēki ir atvilkti no dažādiem reģioniem - gan no Dagestānas, gan no Kemerovas apgabala, kas ir Kaukāza puse. Tāpat spēki atvilkti no Pleskavas, kas ir rietumu kara apgabals.

Pētnieks norādīja arī uz kādu pozitīvu aspektu - Krievijai patlaban ar pievilktajiem spēkiem nepietiek jaudas liela mēroga operācijai. Pēc viņa paustā, Krievija diezgan atklāti pārvieto savus spēkus, kas, iespējams, liecina par Krievijas vēlmi komunicēt vai pagaidīt un pavērot reakciju, nevis uzsākt lielāka vai mazāka mēroga militāru konfliktu.

Runājot par to, vai Ukraina nav situācijas ķīlniece attiecībās starp ES, ASV un Krieviju, Balodis norādīja, ja uz šo jautājumu skatās no tāda skatupunkta, tad Ukraina ir situācijas ķīlniece jau kopš 2014.gada, kad Krievija pieņēma lēmumu par Ukrainas destabilizāciju un sadalīšanu.

"Savā ziņā Ukraina patlaban atrodas ļoti neērtā situācijā, jo Krievija ir pievilkusi klāt savus spēkus pie robežas. Ukrainai tas ir liels izaicinājums, jo vistiešākajā mērā tiek pārbaudīta valsts politiskā un militārā pacietība. Ja atceramies Gruzijas karu, tad Krievija mēģināja izprovocēt Gruziju, lai tā spertu pirmo soli, ko Krievija varētu interpretēt kā uzbrukumu un reaģēt ar spēku," skaidroja eksperts, piebilstot, ka attiecībās ar Krieviju Ukraina ir atkarīga no saviem sabiedrotajiem.

Balodis uzsvēra, ka Ukrainas attiecības ar Krieviju vērtējamas kā sliktas jau septiņus gadus, tomēr joprojām nav īsti saprotams Krievijas politiskais motīvs vai interese eskalēt konfliktu līdz reālām sadursmēm. Pēc viņa paustā, Ukraina lielā mērā ir kļuvusi par politiskās spēles laukumu.

Runājot par to, vai iespējamās Baidena un Putina tikšanās laikā varētu panākt kādu kompromisu Ukrainas jautājumā, pētnieks norādīja, ka, spriežot pēc patlaban pieejamās informācijas, kas sekoja pēc ASV un Krievijas prezidenta telefonsarunas, iespējams, ka tikšanās klātienē notiks un varētu noritēt arī valstu līderu samits.

"Domāju, ka iepriekš iezīmētais Baidena administrācijas kurss, stingrā un konsekventā politika pret Krieviju pavisam noteikti turpināsies. Turklāt ASV ir apliecinājusi savu atbalstu Ukrainai, kas ir žests Krievijas virzienā, proti, ja Krievija mēģinās kaut kādā mērā iebiedēt Ukrainu, tad Krievijai ir jārēķinās ar ASV atbildes reakciju, jo politiski ASV atrodas aiz Kijevas," skaidroja pētnieks.

Pēc viņa domām, kompromisi no ASV puses ir grūti panākami, jo Baidena administrācijas un Kremļa pozīcijas ir nesavietojamas. Balodis norādīja, ka no Baidena administrācijas nebūs sagaidāms politiskais tirgus attiecībā uz Ukrainas suverenitāti vai uz Ukrainas teritorijām.

"Šaubos, vai ASV varētu piekāpties, jo, piemēram, šodien ASV paziņoja, ka tiek plānots piemērot jaunas sankcijas pret Krieviju un šīs sankcijas skars arī Krievijas valsts parāda apkalpošanu, kas būs spēcīgs sitiens pa Krievijas ekonomiku," sacīja eksperts.

Jautāts, kāda ir Krievijas motivācija rīcībai pie Ukrainas robežas, Balodis pavēstīja, ka viens papildus aspekts ir tāds, ka Krievija mēģina radīt plaisu starp ES un ASV. Viņš sacīja, ka Baidena administrācija ietur stingru politiku pret Krieviju, savukārt ES valstu politiskie smagsvari tradicionāli ir bijuši nedaudz samiernieciskāki.

"Krievija mēģina izspēlēt arī šādu situāciju, lai redzētu, vai Baidens ir spējīgs atrast kopīgu valodu ar ES. Pretējā gadījumā, tas paver durvis Krievijai palielināt savu ietekmi. Ja runājam par ASV izaicināšanu, pieņemu, ka viena no lietām, ko Kremlis mēģina panākt, ir iespēja sēsties pie viena galda ar ASV, kas Krieviju savā ziņā pozicionētu kā vienu no globālajām lielvarām," teica pētnieks.

Viņš akcentēja, ka Krievija vēlas sēdēt pie viena galda ar ASV, lai kā divas lielvaras varētu lemt visas pasaules likteni. Eksperta ieskatā, tas ir viens no aspektiem, ko Krievija mēģina sasniegt, ņemot vērā lielvaras ambīcijas. Tāpat Krievija vēlas pašapliecināties un grib, lai ASV izrādītu apliecinājumu Krievijas statusam. Tādā veidā Krievija gribētu izcīnīt sev vietu pie lielā galda ar spēcīgākajām valstīm, vienlaikus noklusējot to, ka Krievijas pieeja ir radīt problēmas un tad mēģināt sevi pasniegt kā šo problēmu risinātāju, piemēram, Krievija izraisa problēmas Ukrainā un tagad Ukrainas jautājumu bez Krievijas iesaistes nevar atrisināt.