• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Jaunajam skolotāju algu modelim nepieciešami papildu 406 miljoni eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:23, 08.04.2021

Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim visam 2022./2023.mācību gadam provizoriski būs nepieciešami papildu 406 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas sēdes par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.


Avots: LETA

Viņa norādīja, ka ministrijas aprēķinātā summa sabiedrību noteikti "šokēs", jo tā ir milzīga. Arodbiedrība apņēmusies sekot līdzi IZM detalizētajiem aprēķiniem, lai būtu skaidrs, ko provizoriskā summa iekļauj.

Darba grupai jautāts, vai IZM ir paredzējusi citus aprēķinus pedagogu algu modelim gadījumā, ja summa virs 400 miljoniem negūst atbalstu valdībā. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone norādīja, ka ir veikti paralēli aprēķini, taču plašākas detaļas patlaban netikšot atklātas.

Viņa uzsvēra, ka 406 miljoni eiro vēl joprojām ir ļoti indikatīva summa un pie nosacījuma, ka pedagogu slodžu sadalījums ir 60 pret 40 (60% - tiešie pienākumi, 40% - citi pienākumi). Jansone skaidroja, ka esošie aprēķini ir balstīti uz 2020.gada 1.septembra skolēnu skaita un pēc esošajām pedagogu likmēm. Summa varētu vairākkārt mainīties, ņemot vērā, ka sekos jauni aprēķini par skolēnu skaitu un pedagogu slodzes izmaiņām.

Savukārt iepriekšējā darba grupas sēdē Jansone norādīja, ka pie skolotāju slodžu sadalījuma, kurā 60% velta tiešajiem pienākumiem, bet 40% citiem pienākumiem, no valsts budžeta provizoriski vajadzētu 220 miljonus eiro uz visu mācību gadu. Jansone arī tolaik uzsvēra, ka arī šī summa ir ļoti indikatīva un neietver visas nianses.

Darba grupas vadītāja Līga Buceniece atklāja, ka darba grupa tiksies vēl vienu reizi - plānots tikties 23.aprīlī. Viņa skaidroja, ka darba grupa vienojās par vēl vienu tikšanās reizi, lai noslēgumā spriestu par konkrētiem priekšlikumiem un gatavotos sniegt informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam ne ātrāk kā maija vidū.

Tāpat Buceniece atgādināja, ka darbs pie skolotāju jaunā darba samaksas modeļa turpināsies vēl gadu. Pedagogu algu modeli vērtēs arī neatkarīgi eksperti.

LETA jau ziņoja, ka jaunais pedagogu algu modelis jāievieš no 2022.gada 1.septembra, līdz ar to precīzi aprēķini taps tuvākajā nākotnē. Viņa atzīmēja, ka precīziem aprēķiniem tiks piesaistīti vairāki eksperti, tostarp no Latvijas Bankas, lai būtu droša pārliecība, ka nav pieļautas kļūdas. Tāpat ministrijai ir nodoms visu auditēt.

Kā atzina Jansone, aprēķini ir skrupulozi un sarežģīti, līdz ar to nākotnes mērķis ir to vienkāršot, saglabājot visas nianses.

Jau ziņots, ka janvāra beigās IZM veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā - 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.

IZM pārstāve Buceniece piebilda, ka pagaidām ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem. Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra.

Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd paredzētā.

IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nacionālā apvienība ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Sabiedrība "RB Rail": "Rail Baltica" trasē vajadzētu vienotu vilcienu operatoru gan starptautiskajiem, gan reģionālajiem pārvadājumiem
Rīga, 19.maijs, LETA. Visefektīvāk būtu, ja Baltijas valstis dzelzceļa projekta "Rail Baltica" trasē kopīgi piesaistītu vienu vilciena operatoru, kas nodrošinātu gan starptautiskos, gan reģionālos pārvadājumus, intervijā aģentūrai LETA teica Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna. 
Sabiedrība Akciju un naftas cenas sarūk
Ņujorka, 19.maijs, LETA--AFP. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, jo mazumtirgotāju pesimistiski ziņojumi par peļņu saasināja bažas par patērētāju optimismu un uzņēmumu rentabilitāti.
Sabiedrība Notiks Latvijas valsts kapitālsabiedrību Inovāciju forums
Rīga, 19.maijs, LETA. Šodien notiks Latvijas valsts kapitālsabiedrību Inovāciju forums, aģentūru LETA informēja Pārresoru koordinācijas centrā (PKC).

Lasiet arī

Sabiedrība Skolēniem šogad nepagarinās mācību gadu

Šajā mācību gadā skolēniem nepagarinās mācību gadu, paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Sabiedrība Sarukusi Covid-19 izplatība Rīgas skolās

Nedēļas laikā Covid-19 izplatība Rīgas skolās samazinājusies, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija.

Sabiedrība Klātienes mācības dažādām klašu grupām varēs rīkot 55 pašvaldībās

No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 55 epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, kas ir par piecām pašvaldībām vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākie dati.