SEPLP locekļiem cels algas

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš uzskata, ka patlaban paredzētais atalgojums - 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb no 1700 eiro līdz 2050 eiro "uz rokas" - ir nekonkurētspējīgs un nesamērīgs atalgojums prasītai atbildībai no SEPLP locekļiem.

"Lai piemērotu atalgojumu prasītajam atbildības līmenim", Saeimas komisijas deputāti uzdeva KM sadarbībā ar Valsts kanceleju piedāvāt dažādus algu palielināšanas variantus. Deputāti sagaida, lai piedāvātie varianti tiktu salīdzināti ar citu līdzīgu institūciju vadības līmeņa algām, proti, lai būtu pievienota informācija, kur vēl šādu algu saņem līdzīgās institūcijās. Kā "griestus" deputāti noteica 3500 eiro padomes locekļiem, bet priekšsēdētājam - 3700 eiro uz rokas.

Pēc tam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā lems par jaunu atalgojumu SEPLP locekļiem, grozot Atlīdzības likumā atalgojuma koeficientu. Pēc "atalgojuma jautājuma sakārtošanas", komisijā lems par pieteikšanās termiņa pagarināšanu konkursam uz vietām SEPLP. Kaimiņš uzsvēra, ka esošie pretendenti "paliks aktuāli" un turpinās piedalīties konkursā. Papildu termiņā mērķis būs piesaistīt vēl pretendentus, kas varētu kvalificēties SEPLP locekļa amatam.

Saeimas komisijā tika sniegta informācija, ka no esošajiem astoņiem pretendentiem, septiņi atbilst noteiktajām prasībām SEPLP locekļa amatam.

Lai virzītu SEPLP locekļa amatam kandidātu no Saeimas puses, nepieciešami desmit deputātu paraksti. Kaimiņš izteicās, ka patlaban "nevar parakstīties par nevienu SEPLP esošo kandidātu".

Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka godīgas konkurences nolūkā vēl neatklās detaļas par konkursam pieteiktajām personām. Komisijas deputāti ir iepazinušies ar šo personu CV, bet Kaimiņš aicināja arī pārējos deputātus vēl neatklāt detaļas par konkursa pretendentiem. Tajā pašā laikā neliedz katram deputātam rīkoties, kā uzskata pareizāk, atzina politiķis.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) uzsvēra - ja plānots palielināt atalgojumu SEPLP, tad jautājums būtu jāskata sistemātiski. Proti, tad būtu jādomā arī par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atalgojuma palielinājumu. Viņa norādīja, ka, lemjot tikai par vienas šāda veida institūcijas algām, iebildumi varētu būt Satversmes tiesai.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris iebilda, norādot, ka līdz šim Satversmes tiesa "nav līdusi algu jautājumā". Arī deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) atzina, ka Satversmes tiesa neiesaistās "algu jautājumā", jo apzinās, kāda ir Latvijas situācija.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atklāja, ka Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome savu pretendentu SEPLP locekļa amatam pieteikumus gaidīs līdz 12.aprīlim. Patlaban plašākas detaļas valdība neatklāj, jo pieredze liecina, ka vairums savu dalību konkursam piesaka beidzamajā pieteikšanās dienā. Tajā pašā laikā Citskovskis atbalstīja, ka atalgojumu jautājums būtu jārisina, bet sistemātiski. Ja palielina SEPLP atalgojumu, tad jālemj arī par NEPLP atalgojuma palielināšanu. Valsts kancelejas direktora viedoklim pievienojās arī KM pārstāve Selga Laizāne.

Beitnere-Le Galla iebilda pret noteiktajiem "griestiem" SEPLP atalgojumam. Pēc viņas domām, 3500 eiro un 3700 eiro "uz rokas" ir pārāk "krass pagrieziens" no esošā piedāvājuma. Viņas ieskatā, samērīgs piedāvājums būtu 2500 eiro "uz rokas". "Arī šie cilvēki, kas pieteikušies, ir nākuši uz to algu, kas ir tagad. Man nav ilūziju, ka varam iegūt ko vēl labāku. Šie cilvēki arī nāca ar izpratni un atbildību," norādīja deputāte, apgalvojot, ka valsts sektors ilgi nespēs konkurēt ar privātā sektora vadītāju līmeņa algām.

Arī deputāts Aivars Geidāns (KPV LV) kritizēja, ka, "no malas skatoties", atalgojuma palielinājums no 1700 eiro līdz 3500 eiro "uz rokas" ir nekorekts. Geidāns atbalstīja Beitneres-Le Gallas piedāvājumu par 2500 eiro algu. Abu deputātu piedāvājumu komisijā virzīja uz balsojumu. Pēc balsojuma piedāvājumu par 2500 eiro "griestiem" tālāk apspriedei nevirzīja.

Deputāts Andrejs Judins (JV) atzīmēja, ka pirms Saeimas komisija jebko lemj par SEPLP jauno atalgojumu, ir jāizskata citi varianti. Deputāts uzsvēra, ka nedrīkst pieņemt lēmumu par skaitli, "kas paņemts no gaisa" - ir vajadzīga sistemātiska pieeja.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Karīna Ploka atgādināja, ka Saeimas komisijai ir jālemj, kurš virzīs pieprasījumu SEPLP atalgojumam nākamā gada budžetam.

LETA jau ziņoja, ka SEPLP locekļa amatam pašlaik pieteikušies astoņi kandidāti.

SEPLP izveidi paredz Saeimā pagājušā gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Jaunais likums noteic, ka SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Kandidatūras šim amatam tādējādi var izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.

Jau ziņots, ka atbalsta gadījumā attiecīgos kandidātus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kā savas kandidatūras iesniegs Saeimas Prezidijam līdztekus citu deputātu iesniegtajiem kandidātiem, iepriekš informēja Kaimiņš.