• Lana,
  • Sergejs,
  • Svetlana
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Kariņš: valdība neplāno neko plaši atvērt

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 08:20, 31.03.2021 2

Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).


Avots: LETA

Premjers uzsvēra, ka patlaban ne tuvu neesam pandēmijas beigās un krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek mēģināt iet, pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu sadzīves modeli. Tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.

"Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji, tad gaidāms tas pats, kas notika citās valstīs - saslimstības pieaugums, ko mēs nevēlamies. Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākums, var ieiet drošākā sadzīvē," sacīja politiķis.

Kariņš akcentēja, ka gaidāmās valdības diskusijas par ierobežojumu pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban vēl nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad, iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to klašu loks, kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.

Pagājušajā nedēļā tika piedāvāts, ka ārā varētu tikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem. "Mums visiem jālieto veselais saprāts. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu. Pēdējais pieļaujamais būtu pulcēšanās iekštelpās, bet ārā varētu satikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem, kā arī varētu skatīt citas aktivitātes ārā līdz desmit cilvēkiem," stāstīja valdības vadītājs.

"Pamatā nedrīkstam pieļaut pulcēšanos jebkuros apstākļos. Īpaši bīstama ir pulcēšanās iekšā. Arī pēc Lieldienām ieteicams strādāt attālināti, jo tas ir drošs veids, kā darba kolektīvam nesaslimt. Ar izglītību ir liels izaicinājums, jo apzināmies, ka skolas ir liela riska kategorija. Ja nepazaudējam iemaņu, ko esam iemācījušies, varēsim sevi krietni labāk pasargāt nekā rudenī," teica Kariņš.

Vērtējot epidemioloģisko situāciju, secināts, ka Covid-19 izplatības trešais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. "Paldies Dievam, tas neizpaužas ar lielu saslimstības pieaugumu, jo cilvēki ievēro noteikumus," vērtēja premjers.

"Mēs neplānojam neko plaši atvērt vai atslābt. Mums ir jālīdzsvaro cilvēku vajadzības pret to, ka nevēlamies, lai viņi saslimtu. Mēs nevis atceļam, bet pārkārtojam ierobežojumus, padarot tos ilgtspējīgākus," uzsvēra Kariņš.

Valdības vadītājs mudināja cilvēkus nezaudēt modrību un neatslābt, arī Lieldienās nepulcējoties un neciemojoties. "Neciemosimies, nedrūzmēsimiem, jo sekas visai sabiedrībai būs graujošas. Gaisma tuneļa galā ir. Galvenais nenolaist savu modrību pārāk agri," pauda Kariņš.

Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija, visticamāk, nebūs jāpagarina, jo Saeimā pieņemtais likums dod valdībai plašas pilnvaras ātri rīkoties situācijas pasliktināšanās gadījumā.

Valdības vadītājs arī piebilda, ka Latvija ir audzējusi ārējo parādu, kas patlaban sasniedz ap 48% no iekšzemes kopprodukta, kas gan ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. "Bet tas nav rādītājs, kurā var justies ērti," norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka Latvija nemeklē iespēju "padzīt parādu lielāku", bet, ja būs nepieciešams, aizņemsimies.

Lasīt visus komentārus (2)

Lasiet arī

Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu
  • Skolnieciņš no svētupītes 03.04.2021 14:12
    Lieldienas jau klauvē pie mūsu namu durvīm un mūsu sirdīm. Šogad kovid-19 (covid-19) pandēmijas dēļ Lieldienas būs neierastas. Lieldienas ir enerģētiski spēcīgs laiks, šajā laikā izdodas visi pagāniskie rituāli. Tieši Lieldienās jeb Pavasara saulstāvjos ir īstais laiks, lai godātu sentēvu Dievus – Latvju Dievus. Lai vairotu savas dzimtas spēku, Lieldienās ir jāveic auglības rituālu par godu Pērkonam – Debesu Tēvam. Dažas dienas pirms auglības rituāla veikšanas uzkopj māju, visas grīdas un mēbeļu virsmas mazgā ar sālsūdeni (lupatiņu ņem jaunu un pēc rituāla to izmet savā privātajā miskastē). Pēc tam atverot visus sava nama logus, kvēpina kadiķu zariņus un vērmeļu buntītes (var izmantot arī citu dziedniecisku zāļu slotiņas). Kvēpināšanu veic prātīgi, lai pēc tam māja nesmirdētu pēc dūmiem. Lieldienu rītā kaklā uzvelk pērkonkrustu (uguns zīmi) un iededz 7 tumši zilas svecītes skaistos māla svečturīšos par godu mūsu sentēvu Dievam – Pērkonam. Katru svecīti iededz ar vārdiem: “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, Tu esi godāts un cienīts manā mājā. Es iededzu šo svecīti par godu Tev. Sargā mani un manu dzimtu, tāpat kā es godāju Tevi!”. Šos vārdus atkārto 3 reizes, iededzot katru svecīti. Pēc svecīšu iedegšanas skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Kad ieturēts mielasts pie dzīru galda, Lieldienu pēcpusdienā dodas uz savu privāto mežiņu, lai atstātu ziedojumu mūsu labajam sentēvu Dievam – Pērkonam. Uz svētakmeņa ar sāli zīmē pērkonkrustu (pietiks ar dažām tējkarotēm sāls burciņā). Kā svētakmeni var izmantot jebkuru plakanu akmeni, kas novietots zem kāda koka mežā. Blakus svētakmenim iededz 3 baltas svecītes trauciņos (kapu sveces bez krustiem vai jebkāda cita vieta zīmējumiem). Tad atstāj cienastu uz svētakmeņa ar vārdiem: “Pērkoņtēv, es atstāju šo ziedojumu par godu Tev.” Šos vārdus atkārto 7 reizes. Kā cienastu visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam atstāj 12 krāsotas olas. Olas ir vēlams vārīt sīpolu mizās kopā ar kliņģerīšu ziediem. Pēc tam skaita lūgšanu par godu Pērkoņtēvam. Lūgšanu atkārto 12 reizes. Pametot rituāla vietu, 7 reizes pasaka:’’ Paldies, Pērkoņtēv! Es no sirds Tev pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!’’. Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš no svētupītes ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš Latvju Dievi mūžam viedi. N.B. (Nota bene!) Dedzinot svecītes vai rituālo ugunskuru, ir jāievēro visi ugunsdrošības noteikumi! Nesadegušo svecīšu daļu nākamajā dienā sadedzina nelielā ugunskurā. Pietiks ar dažām sausām, smalkos skaliņos saskaldītām malkas pagalēm. Pēc tam kvēlojošas ogles un pelnus nodzēš ar lielu daudzumu ūdens. Nākamajā dienā pēc rituālā izdegušās svecītes trauciņos savāc un izmet savā privātajā miskastē.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • Skolnieciņš no svētupītes 03.04.2021 14:11
    Lieldienu lūgšana visvarenajam Pērkonam – Debesu Tēvam: “Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Visvareno Pērkon – Debesu Tēv, es Tevi pielūdzu un slavēju! Tu esi cienīts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Tu esi mīlēts gan starp Dieviem, gan starp cilvēkiem. Zibeņmetēj, uzklausi manu lūgšanu! Pērkoņtēv, uzklausi manu lūgšanu! Palīdzi man, visvareno Pērkon,………………………………..(šeit izsaka savas privātās vēlēšanās). Es pieņemu Tevi savā dzīvē, Pērkoņtēv. Lai Tava svētā griba mani virza šajā dzīvē un nākamajā! Svētī mani, Pērkon! Svētī mani un manu dzimtu! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!”. Mūsu senči kopš tālas senatnes ticēja Pērkonam. Pērkons ir viens no spēcīgākajiem mūsu sentēvu Dieviem. Jau sensenos laikos Pērkons ir aizstāvējis mūsu tautu no iebrucējiem un naidniekiem. Pērkons nekad nepametīs mūsu tautu nelaimē. Ticot sentēvu Dieviem, mēs vairojam savas tautas spēku. Godājot Pērkonu, mēs stiprinām gan sevi, gan savu dzimtu, gan savu tautu. Ticība Pērkonam ir brīvprātīga, taču tā ir ļoti nozīmīga mūsu tautai… Svētīgas Lieldienas mums viesiem vēlot, Skolnieciņš no svētupītes ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš Latvju Dievi mūžam viedi. #Lieldienas #LielāDiena #GadskārtuSvētki #PavasaraSvētki #PavasaraSaulstāvji #DievsPērkons #Pērkons #Pērkoņtēvs #DebesuTēvs #pērkonkrusts #UgunsZīme #SentēvuDievi #LatvjuDievi #lūgšanās #ticība #rituāli #buršanās #pagāni #svētmežs #svētupīte #Skolnieciņš
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Aizdomas, ka kriminālpolicists ņēmis aptuveni 2000 eiro lielu kukuli

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizvadītajā nedēļā par vairāk nekā 2000 eiro kukuļņemšanu aizturējis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonu.

Sabiedrība Rīgā no dīķa izcelts miris cilvēks, līķis nodots policijai

Rīgā pirmdien no dīķa izcelts miris cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Sabiedrība PKC: Kritiskā situācijā ierobežojumi būs arī vakcinētajiem, iespējams lokdauns

Veselības ministrijas (VM) sagatavotais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", visticamāk, nebūs pietiekami efektīvs, apspriežot jauno regulējumu, otrdien valdības sēdē minēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvis Vladislavs Vesperis, kurš pārstāvēja PKC vadīto ekspertu grupu.

Sabiedrība Prasība obligāti vakcinēties noteiktām profesijām varētu stāties spēkā vēlāk

Prasība obligāti vakcinēties noteiktām profesijām varētu stāties spēkā 15.novembrī, kas būtu divas nedēļas vēlāk nekā iepriekš paredzēts, paredz valdībā iesniegtais jaunais Covid-19 pārvaldības regulējums.

Lasiet arī

Sabiedrība Pavļuts atbalsta matu griešanu mežā

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sabiedrība Policija pārbaudīs RD deputātes Ievas Brantes frizūras taisīšanu mežā

Valsts policija (VP) pievērsusi uzmanību diviem gadījumiem, kad sabiedrībā zināmi cilvēki varētu būt pārkāpuši Covid-19 ierobežojumus, noskaidroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Kariņš: visi noguruši no situācijas, bet nogurums nesamazinās saslimstību

Mēs visi esam noguruši no šīs situācijas, bet nogurums no Covid-19 pandēmijas nesamazinās saslimstību ar koronavīrusu, pēc attālinātās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).