Zināms, kad tiesa varētu lemt par mākslinieka Vilipsona arestēto dzīvokli

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, aģentūru LETA informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.