Valdība lems par Latvijas institūta pievienošanu LIAA

Ārlietu ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā nepieciešamību veidot efektīvu un vienotu Latvijas tēlu, kā arī panākt efektīvāku un lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu valsts tēla aktivitātēm, ir jāpilnveido valsts institūciju, kas ir iesaistītas Latvijas valsts tēla koordinēšanas jomā, funkciju sadalījums.

ĀM ieskatā, tas ir nepieciešams arī tāpēc, lai panāktu Latvijas valsts tēla visu elementu, piemēram, investīciju piesaiste, tūrisms, eksports, ārpolitika un drošība, sabiedrība, vēsture un kultūra pilnvērtīgu savstarpējo sasaisti un mazinātu Latvijas valsts tēla kampaņu fragmentētas un savā starpā nesaskaņotas pieejas.

Rīkojuma projekta anotācijā vēstīts, ka LI iespējamos finanšu avotus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no LI sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ziedojumi un dāvinājumi, ārvalstu fondi. 2020.gadā LI pamatbudžets bija 162 663 eiro, tai skaitā aptuveni 75% veido atlīdzības un LI uzturēšanas izmaksas. Papildus 2020.gadā LI bija pieejams Latvijas valsts simtgades pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums - 75 000 eiro apmērā.

ĀM atzīmēja, ka ar šādu finansējumu nav iespējams pilnvērtīgi realizēt LI funkcijas un uzdevumus. LI ir nepietiekami cilvēkresursi, un tā darbību negatīvi ietekmē personālsastāva mainība un pieredzes nepastāvība neatbilstoša atalgojuma dēļ iepretim darba slodzei un atbildības apjomam.

Tāpat ĀM uzsvēra, ka esošā pamatbudžeta ietvaros nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt ārvalstu auditorijas ar informatīvajiem materiāliem, tostarp, arī digitālo saturu atbilstoši mūsdienu komunikācijas prasībām. Finansējuma trūkuma dēļ LI nespēj arī pilnībā izmantot Eiropas kultūras institūtu sadarbības tīklā (EUNIC) piedāvātās sadarbības iespējas. Esošais budžets neļauj plānot un īstenot ilgtermiņa kampaņas un komunikācijas programmas, kā arī trūkst finansējuma būtiskiem komunikācijas elementiem kā valsts zīmolvedības izstrāde un ieviešana.

"Lai īstenotu savas pamatfunkcijas, LI līdz šim ir saņēmis būtisku atbalstu no ĀM atbildīgajām struktūrvienībām finanšu, juridiskajos un citos jautājumos, jo minētās atbalsta funkcijas nav iespējams veikt LI esošās autonomās kapacitātes ietvaros," skaidroja ĀM.

Rīkojuma projekta anotācijā, kas attiecas uz LI apvienošanas ar LIAA praktiskajiem aspektiem, pausts, ka LIAA un Ekonomikas ministrija sākotnēji uzsāka darbu pie Latvijas ekonomiskā tēla definēšanas un ieviešanas stratēģijas izstrādes. Pēc padziļinātas situācijas analīzes ekonomikas, kultūras, izglītības, sporta un ārpolitikas jomā, ko veica starpinstitucionālas publiskā sektora darba grupa, tika secināts, ka dažādu jomu valsts vērtības sakrīt un ka Latvijas vērtību piedāvājums ir veidojams kā vienots vēstījums.

Pēc ĀM paustā, vienotu valsts tēlu nav iespējams efektīgi komunicēt, sadalot pa atsevišķām nozarēm un to darot savstarpēji nesaistītiem vēstnešiem. Vienotā tēla ieviešanai nepieciešama kopēja virsuzraudzība un izpilde. Līdz šim LIAA prioritātes ir bijušas eksports, tūrisms un investīciju piesaiste, bet LI valsts atpazīstamības veidošanu veica caur kultūras, sporta un drošības prizmu, un katra institūcija komunicēja ar dažādiem vērtību piedāvājumiem.

"Abu institūciju apvienošana ļautu stiprināt konkurētspējīgas valsts identitātes izveidi un sekmēs veiksmīgu vienotā valsts tēla ieviešanas koordināciju. Ir pierādīts, ka valstis ar vienotu un zināmu identitāti jeb valsts zīmola stāstu veiksmīgāk piesaista ārvalstu interesi, investīcijas un talantus," akcentēja ĀM.

Turpinot, ĀM vērsa uzmanību, lai valsts tēls būtu noderīgs vietējai sabiedrībai, sniedzot identitātes un skaidru valsts vīzijas pakalpojumu iedzīvotājiem, kā arī pildītu vienota vēstījuma funkciju ārvalstu esošiem un potenciāliem sadarbības partneriem, nepieciešams iekļaut visas nozares zem vienota valsts zīmola.

Paredzēts, ka pēc LI pievienošanas LIAA iegūs papildu funkcijas un uzdevumus, nodrošinot līdz šim LI veikto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību. Arī LI finansējums no valsts budžeta un citiem avotiem pilnā apmērā pārietu LIAA, finansējumu iekļaujot LIAA īstenotajā programmā "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana".

Tāpat LIAA pārņems LI funkcijas, tiesības, saistības, prasības, informācijas sistēmas, mantu, finanšu līdzekļus, krājumus un ilgtermiņa ieguldījumus, materiālās un nemateriālās vērtības un arhīvu. LI noteiktās četras amatu vietas plānots pārcelt uz LIAA Valsts tēla un komunikācijas departamentu, kas tiks izveidots, reorganizējot LIAA Komunikācijas un informācijas departamentu, kas nodrošina komunikāciju un mārketinga funkciju koordināciju, kā arī strādā pie Latvijas valsts tēla izpētes un procesa koordinēšanas.

Plānots, ka LIAA Valsts tēla un komunikācijas departaments kopā ar LI četrām amata vietām tiks noteiktas 18 amatu vietas un tiešā pakļautība LIAA direktoram. Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta Valsts tēla un komunikācijas departamenta funkciju izpilde ar LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta resursiem, kas savukārt ļaus nodrošināt nepieciešamās projektu vadības, satura izstrādes, komunikācijas un vadības kompetences.

Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka atbalsta funkcijas - finanšu, personāla vadības, juridiskos, lietvedības un saimnieciskajos jautājumos - tiks realizētas caur LIAA atbildīgajām atbalsta struktūrvienībām. LIAA Valsts tēla un komunikācijas departamenta darbinieku darba izpildes vieta būs Pērses ielā 2, Rīgā.