Viņš norādīja uz virkni valstu, kuru parlamentu tēriņi tiek revidēti.
Irklis pauda uzskatu, ka arī Latvijā nebūtu problēmu revidēt Saeimas tēriņus, jo parlamenta tēriņi ir vienlīdz svarīgi kā valdības un citu iestāžu tēriņi, kurus Valsts kontrole revidē.
Tāpat, Irkļa ieskatā, neiztur kritiku bažas par to, ka revīzijai varētu tikt pakļauta institūcija, proti, Saeima, kura ieceļ Valsts kontroles vadību.
Irklis norādīja, ka Valsts kontroles darbību regulē likums, tāpēc viņš neredz objektīvus šķēršļus iespējai, ka Valsts kontrole varētu revidētu Saeimas tēriņus.
Tajā pašā laikā jaunieceltais valsts kontrolieris atzina, ka lēmumu par parlamenta revīziju var pieņemt pati Saeima.
Ideju revidēt atbalsta arī līdzšinējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura iepriekš norādījusi, ka Valsts kontrolei nav likuma pilnvarojuma veikt revīziju Saeimā, bet, lai situāciju mainītu, Saeimai būtu jālemj par attiecīgu uzdevumu Valsts kontrolei.
Valsts kontroliere stāstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu revīzijas iestādēs ir atšķirīga prakse attiecībā uz savas valsts parlamenta auditēšanu. Krūmiņa minēja piemērus, ka tādās valstīs kā Dānija, Somija un Beļģija revīzijas iestādes neveic parlamenta auditu, ierobežots mandāts veikt revīziju ir Francijā, Bulgārijā un Grieķijā, bet parlamenta audits tiek veikts Spānijā, Vācijā un Polijā.
Pēc Krūmiņas teiktā, Latvijas gadījumā Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai no revidējamās iestādes, tāpēc viņa ieteica apsvērt iespēju Saeimas tēriņu revīzijai piesaistīt neatkarīgu zvērinātu revidentu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri