Dodas ielās kā uz darbu, lai... izraisītu avārijas un saņemtu apdrošināšanas

Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem. Autovadītāji, kuri brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži vien ieņem vidējo joslu, un visi autovadītāji, kuri brauc pa kreiso joslu un vēlas doties Centrālās stacijas virzienā, arī ieņem vidējo joslu, un – sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Šī ir viena no tām vietām, kas ir ļoti pateicīga krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāstīja Irbītis.

Ik gadu apdrošinātājiem nākas saskarties ar vairākiem desmitiem krāpšanas gadījumu, kad avārijas tiek izraisītas speciāli.

Esot arī autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem.

Precīzas informācijas, cik liela summa ik gadu šādā veidā tiek izkrāpta, nav, bet – tie ir desmitiem tūkstošu eiro!

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins stāstīja, ka līdzīgas vietas, kuras izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

Protams, ne vienmēr tie ir krāpnieki, kas iekļūst ceļu satiksmes negadījumā.

Abāšins norādīja: "Viena no tām pazīmēm, ko ir vērts piefiksēt – parasti šīs krāpniecības notiek ar tādām retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz."

"Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," stāstīja Abāšins.

Policija un apdrošināšanas kompānijas cenšas šos krāpniekus izķert, bet tas nav viegli izdarāms, jo pēc likuma burta krāpniekiem ir taisnība.

Tomēr Abāšins piebilda: "Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer."

Kaut arī Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi nav veikti.

Satiksmes drošības speciālists Irbītis uzskata: "Problēmu var atrisināt gaužām vienkārši – tā kā šeit ir marķējums krustojumā, kur ir jābrauc sabiedriskajam transportam – arī vidējai joslai uzvelkot tādu pašu marķējumu."

"No loģikas, no saprāta un no drošības viedokļa – tiem, kuri brauc no Brīvības ielas vidējās joslas, viņiem tomēr vajadzētu censties ieņemt visiem labo malējo joslu, un kreiso joslu atstāt tiem, kas griežas no kreisās joslas," sacīja Irbītis.

Teorētiski – Raiņa bulvārī varētu iztikt arī bez kreisās malējās joslas, kas ļauj nogriezties uz Brīvības bulvāri Juglas virzienā, atstājot tikai sabiedriskā transporta joslu, vidējo joslu, kas ļautu braukt tikai taisni, un kreiso joslu, kas ļautu braukt taisni un nogriezties pa kreisi. Šādas ceļazīmes būtu jāuzstāda jau Brīvības bulvārī, un šīs joslas jāiezīmē ar ceļa horizontālo apzīmējumu, tad nerastos pārpratumi, kas noved pie satiksmes negadījumiem un krāpniecības mēģinājumiem.