• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


NVA: Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 06:49, 15.01.2021


Rīga, 15.janv., LETA. Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba meklējumi prasa vairāk laika, intervijā aģentūrai LETA sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone....
Rīga, 15.janv., LETA. Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba meklējumi prasa vairāk laika, intervijā aģentūrai LETA sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā ir redzams, ka vidējais bezdarba ilgums ir palielinājies un atrast jaunu darbu prasa salīdzinoši vairāk laika nekā pirms Covid-19 krīzes. Konkurence darba tirgū ir pieaugusi. Ja līdz pavasarim, Covid-19 krīzes sākumam, mēs varējām runāt par ļoti būtisku darbaspēka trūkumu, tad šobrīd situācija ir mainījusies, darba devējiem ir lielākas kandidātu izvēles iespējas. Šobrīd ir grūtāk atrast jaunu darbu," teica Simsone.

Viņa gan uzvēra, ka arī šobrīd jaunu darbu ir iespējams atrast.

"Ir jāvērtē prasmes, kas cilvēkam piemīt, ko var attīstīt. Šīs prasmes bieži vien nav tik specifiskas, kas der tikai vienai nozarei. Piemēram, tūrisma nozare, kurā ir nepieciešamas prasmes apkalpot klientus, šīs prasmes noder vēl ļoti daudzās citās nozarēs, tādēļ cilvēki var samērā viegli piemeklēt piemērotu darbu citās nozarēs," minēja Simsone. 

Viņa piebilda, ka no tiem, kas 2020.gadā zaudēja darbu tūrisma un viesmīlības jomā, 1200 pērn atrada jaunu darbu. Vienlaikus 2020.gadā kopumā darbu atrada 62 500 NVA reģistrēto bezdarbnieku.

Simsone atzīmēja, ka matemātiski šobrīd uz vienu vakanci pretendē pieci bezdarbnieki, proti, gada beigās Latvijā bija 14 500 aktuālo vakanču un 69 600 bezdarbnieku, taču šādi dati nav īsti korekti, jo ir jāvērtē katrai vakancei nepieciešamās prasmes. 

"Ir jāskatās katrai vakancei atbilstošā darba pieredze, kvalifikācija, iegūtā izglītība," piebilda NVA vadītāja.

Pilnu interviju lasiet: https://leta.lv/plus/B9D1C7EF-63B5-48EA-BCB1-AA24E5A1EBA3/


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja EDzL pārstāvji.

Sabiedrība Līdz ar vasaras tuvošanos pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā

Līdz ar vasaras tuvošanos, kas nozīmē ceļu būvniecībai labvēlīgāku laika apstākļu iestāšanos, pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā, un patlaban ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ jārēķinās jau 29 valsts ceļu posmos, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Applūst upju palienes; nākamnedēļ ūdens līmenis pazemināsies

Pēdējo dienu spēcīgo nokrišņu ietekmē upēs turpinās ūdens līmeņa kāpums un plašāk applūst palienes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Daugavpils domes priekšsēdētāja Elksniņa ienākumi palielinājušies 2,5 reizes

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ienākumi pērn palielinājušies 2,5 reizes, sasniedzot 67 531 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Ekonomika Šogad Rīgas ostā plānoti 67 kruīza kuģu ienācieni

Šī gada kruīza sezonā Rīgas ostā patlaban pieteikti 67 kruīza kuģu ienācieni, kas ir par piecām vizītēm vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kriminālziņas VID aptur PVN izkrāpēju grupējuma darbību - uzlikti aresti 58 automobiļiem

Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Sabiedrība Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.