No VM sagatavotā Covid-19 vakcinācijas plāna izriet, ka no "AstraZeneca" gada pirmajā ceturksnī tiks saņemti ap 424 000 vakcīnu, no "BioNTech"/"Pfizer" - ap 98 000, no "CureVac" - 63 000, bet no "Moderna" - ap 42 000. Eiropas Zāļu aģentūra pašlaik kā otro vērtē "Moderna" pieteikumu vakcīnas reģistrēšanai.
Skaidrojot iemeslus veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumam, premjers minēja, ka viņam neesot bijis saprotams, kāpēc un kurš pieņēmis lēmumu par to, kuru uzņēmumu ražotajām vakcīnām pret Covid-19 Latvijai pieteikties un kurām nepieteikties.
Kariņš skaidroja, ka Eiropas Komisija ar dažādiem zāļu ražotājiem noslēdza vienošanos par Covid-19 vakcīnu piegādēm un katra Eiropas Savienības dalībvalsts lēma, no kura ražotāja vakcīnas iegādāties. Latvija pieteicās iegādāties "AstraZeneca" ražotās vakcīnas, kuras patlaban vēl tiek sertificētas. Tāpat Ministru prezidents piebilda, ka mazāko daļu vakcīnu Latvija plāno iegādāties no ražotājiem "Pfizer" un "Moderna".
Kariņš arī informēja, ka viņš pirms nedēļas uzzinājis, ka Latvijai bijusi iespēja pieteikties "Pfizer" ražotām 100 000 vakcīnām, bet tas neesot noticis. Premjers to raksturoja kā "aizkadrā pieņemtu lēmumu, kas nav celts galdā Ministru kabinetā".
Premjers pats līdz galam neesot sapratis, kādā veidā iepriekš tikuši pieņemti lēmumi par vakcīnu iegādi.
"Mulsinoši, ka mums [valdībai] bija jāiesaistās un jānodrošina, ka Latvijai būs pieejamas papildus vakcīnu devas, ko piedāvā "Pfizer"," klāstīja Kariņš, piebilstot, ka valdība nolēma iegūt maksimāli daudz vakcīnu, cik vien šajos apstākļos iespējams.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri