Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts atklāt, cik lielā mērā viņi tic Latvijas valsts augtākajām amatpersonām, kad tās runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām.
Vairums jeb 66% iedzīvotāju atzina, ka kopumā amatpersonu sacītajam netic - 45% aptaujāto amatpersonu sacītajam drīzāk netic, bet katrs piektais jeb 21% aptaujāto - netic nemaz. Šādi kopumā domājošu iedzīvotāju īpatsvars gada laikā ir sarucis par četriem procentpunktiem, sasniedzot zemāko rādītāju novērojumu vēsturē. Zemākais uzticības līmenis fiksēts 2009.gadā, kad augstāko amatpersonu teiktajam kopumā neticēja 88% iedzīvotāju.
Valsts augtāko amatpersonu sacītajam kopumā tic 27% aptaujāto, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn - 24% respondentu amatpersonu sacītājam drīzāk tic, bet vēl 3% - tic pilnībā. 2020.gada decembrī fiksētais rezultāts ir augstākais novērojumu vēsturē.
Vēl astoņi procenti aptaujāto nespēj sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda, ka šādi rezultāti kliedējot pārsteigumu par to, ka "daudzi valdības oficiālo informāciju par Covid-19 neņem par pilnu un labprāt ieklausās visādos alternatīvos viedokļos".
"Taču labā ziņa ir tā, ka pēdējo desmit gadu laikā šis nelielais uzticēšanās līmenis tomēr ir ar ļoti lēnu pieauguma tendenci," piebilda Kaktiņš.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri