• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeimā turpinās izskatīt priekšlikumus trīsgadu un nākamā gada budžetam

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 04:56, 01.12.2020


Rīga, 1.dec., LETA. Saeima šodien plkst.9 jau septīto dienu galīgajā lasījumā turpinās skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā. Pašlaik līdz galam ir...
Rīga, 1.dec., LETA. Saeima šodien plkst.9 jau septīto dienu galīgajā lasījumā turpinās skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni.

Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Pašlaik līdz galam ir izskatīti visi saistītie likumprojekti. Vakar deputāti sāka skatīt priekšlikumus, kas iesniegti vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam likumprojektā. Deputāti ir izskatījuši nedaudz vairāk par pusi iesniegto priekšlikumu. Pēc šī likumprojekta izskatīšanas Saeimai būs jāskata valsts 2021.gada budžeta likumprojekts, līdz kuram šodien parlaments, iespējams, var nepagūt nonākt.

Budžeta izskatīšanā Saeimas vairākums lēmis par deputātu debašu laika saīsināšanu, par priekšlikumu pirmajā reizē ļaujot runāt divas minūtes un otrajā reizē vienu minūti. Parastā kārtībā šis laiks ir piecas un divas minūtes.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

"Nākamā gada budžeta projekts skaidri iezīmē mūsu prioritātes. Būtiski, ka lielākas algas tiks nodrošinātas mediķiem un izglītības nozares darbiniekiem, kā arī paaugstinātas sociālās garantijas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem," iepriekš pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados - 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021.gada par vienu procentpunktu - no 35,9 uz 34,09 procentiem - paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem - 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31% apmērā. Līdz šim tas bija 31,4%.

Vēl uz trim gadiem - līdz 2023.gada beigām - plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5% apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par 5%, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Tāpat paredzēts noteikt, ka čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par 7%. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1%, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1%  apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Līdz ar vasarīgu siltumu Lieldienās iespējams pērkona negaiss

Atbilstoši pašreizējām prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +20 grādus un vietām dārdēs pērkons.

Sabiedrība Plānota Siliņas un Kariņa tikšanās par lidojumu skandālu

Šodien plānota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanās ar bijušo premjeru, pašreizējo ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) par situāciju saistībā ar privāto avioreisu skandālu.

Sabiedrība Tas jūs pārsteigs: ko var redzēt daudzfunkcionālajā centrā Smiltenē (+VIDEO)

"Šis ir pagrieziena punkts mūsu sabiedrības viedokļa izmaiņā".

Sabiedrība Aicina ieplānot papildu laiku ceļā, braucot uz Kurzemes pusi

Dodoties uz Kurzemes pusi, autovadītājiem jārēķinās, ka tur vairākos ceļu posmos jau ir sākušies būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, tāpēc vajadzētu ieplānot papildu laiku ceļā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Lasiet arī

Pasaule Ukraina naktī notriekusi 26 krievu lidrobotus

Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī notriekusi 26 lidrobotus, ko Krievija raidīja uz mērķiem Ukrainā, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Ekonomika «Lufthansa» panāk vienošanos ar darbiniekiem par algu palielināšanu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" un arodbiedrība "Verdi" trešdien paziņoja, ka panākušas vienošanos par virszemes apkalpošanas darbinieku algu palielināšanu, tādējādi novēršot draudus par jauna streika rīkošanu Lieldienu brīvdienās.

Sabiedrība Politologs: Kariņa lidojumu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija

Bijušā Ministru prezidenta, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija, taču tam vajadzēja notikt jau laicīgi, un tādā gadījumā "Jaunā vienotība" (JV) tagad būtu daudz labākā pozīcijā, intervijā Latvijas Radio sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Sabiedrība Makrons vēlas jaunu un atbildīgāku ES un «Mercosur» tirdzniecības vienošanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien vizītē Brazīlijā noraidījis plānoto brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas ekonomisko aliansi "Mercosur" tā pašreizējā formā.