• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šuplinska pārmet skolotāju arodbiedrībai, ka tā reformām prasa resursus

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 21:56, 27.11.2020


Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kurai Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pieprasījusi demisiju, pārmet LIZDA, ka tā reformām prasa resursus, liecina ministres paziņojums Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mājaslapā.


Foto: LETA

Ministre norāda, ka pēdējā tikšanās reizē, 12.novembrī, notikušajā LIZDA padomes sēdē, kur mēģinājusi runāt par sadarbību Latvijas izglītības sistēmas reformēšanā, viņa vērsusies pie LIZDA vadības ar precīzu jautājumu, ko īsti organizācija redz kā savu publisko un aizkulišu rīcību virsmērķi.

"Saņēmu atbildi, ka LIZDA galvenais uzdevums ir cīnīšanās par resursiem. Protams, ka resursiem visplašākajā šī vārda nozīmē, piebilstot, kamēr nav visu resursu, tikmēr nevar notikt nekādas pārmaiņas," norāda ministre.

Viņa skaidro, ka procesi, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), ir virzīti uz izglītības kvalitāti, bērna, jaunieša prasmju, talantu atklāšanu, dzīves prasmju nostiprināšanu.

Šuplinskas ieskatā LIZDA interesē nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, nevis bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21.gadsimta izglītības pieejamība, modernizācija, bet tieši resursi.

Runājot par finansējumu, ministre uzsver, ka IZM 2021.gadā ir panākusi papildu 40 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu un akadēmiskā personāla algu kāpumam pamatbudžetā, 16 miljonu eiro attālinātā mācību procesa, kompetenču pieejas vajadzībām, tajā skaitā, digitālās pratības kursiem skolotājiem, viedierīču iegādei, mācību raidījumiem "Tava klase" un citiem.

"Manuprāt, šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dialogs starp LIZDA un IZM neveidojas tik saskanīgs. Esmu skaidri definējusi, ka manas prioritātes vienmēr būs augstāka izglītības kvalitāte un bērna intereses izglītības sistēmā. Es zinu, ka, lai izveidotu ideālu sistēmu, ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas un Latvija atrodas aktīvu pārmaiņu procesā. To, ka pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, atzīst absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa," pauž Šuplinska.

Ministre piebilst, ka patlaban mērķtiecīgi un krietni biežāk komunicē ar skolu vadību, skolotājiem, pašvaldībām, lai saprastu un redzētu patieso situāciju, kas patiesi kavē pārmaiņas, un kas ir tikai tukša retorika, gadiem ilgi krāts vēlmju saraksts.

"IZM un es personiski esam pieejami ikvienam izglītības problēmu, priekšlikumu izsakošajam, reaģējam krietni ātrāk un personiskāk. Tas ir kompetenču pieejas, Covid-19 un mūsdienu sadarbības gadsimta izaicinājums. Esam to pieņēmuši," norāda ministre.

Partijas mājaslapā publicēta arī IZM atbilde uz daļu no LIZDA prasībām. Šis ļaus katram izsvērt, kas viņam ir svarīgs izglītības sistēmā un vai katru izmaiņu var saukt par reformu, kurai nepieciešams lielāks finansējums, vai tomēr tas ir tālākizglītības, metodikas maiņas aspekts, kas ļauj tiekties indivīdam uz personības attīstību un kas nodrošina kvalitatīvāku izglītību šodien, nevis pēc gadiem, uzsver Šuplinska.

Kā ziņots, LIZDA 25.novembrī nolēma pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Atbalstu LIZDA demisijas pieprasījumam izglītības un zinātnes ministrei paudusi arī biedrība "Vecāku alianse".

"Mēs - biedrība "Vecāku alianse" pievienojamies LIZDA paustajai kritikai par izglītības ministres darbu, īpaši par komunikāciju ar sabiedrību. Mēs, vecāki, neesam saklausīti ne pašlaik, ne pavasarī, kad pirmā Covid-19 viļņa laikā, kad skolas tika slēgtas, vērsāmies gan pie Šuplinskas, gan citām amatpersonām ar aicinājumu rast risinājumus vecāku atbalstam situācijā, kad vecākiem bija jāmeklē iespējas, kā atbalstīt savus bērnus mācībās, apvienojot to ar saviem darba pienākumiem. Izglītība mājās bija jauna pieredze gan vecākiem, gan skolotājiem, tāpēc sagaidījām kādu atbalstu no ministrijas, vismaz dialoga formā, bet nesaņēmām neko, tikai formālu atrakstīšanos," teikts vecāku organizācijas paziņojumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja EDzL pārstāvji.

Sabiedrība Līdz ar vasaras tuvošanos pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā

Līdz ar vasaras tuvošanos, kas nozīmē ceļu būvniecībai labvēlīgāku laika apstākļu iestāšanos, pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā, un patlaban ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ jārēķinās jau 29 valsts ceļu posmos, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Applūst upju palienes; nākamnedēļ ūdens līmenis pazemināsies

Pēdējo dienu spēcīgo nokrišņu ietekmē upēs turpinās ūdens līmeņa kāpums un plašāk applūst palienes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Daugavpils domes priekšsēdētāja Elksniņa ienākumi palielinājušies 2,5 reizes

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ienākumi pērn palielinājušies 2,5 reizes, sasniedzot 67 531 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Ekonomika Šogad Rīgas ostā plānoti 67 kruīza kuģu ienācieni

Šī gada kruīza sezonā Rīgas ostā patlaban pieteikti 67 kruīza kuģu ienācieni, kas ir par piecām vizītēm vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kriminālziņas VID aptur PVN izkrāpēju grupējuma darbību - uzlikti aresti 58 automobiļiem

Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Sabiedrība Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.