Viedoklis: valsti vada infektologi, vai tas ir pareizi?

Rostovskis uzskata, ka patlaban ir problēma krīzes vadībā, tāpēc nepieciešams izveidot "kara istabas", kurā plašs speciālistu un stratēģu loks lemtu par Covid-19 krīzes iespējamiem risinājumiem.

"Patlaban ir infektologi un viņu komunikācija, bet tā ir tikai viena daļa no kopējās bildes. Ir arī politiķi, kas pieņem lēmumus. Tāpēc būtu nepieciešams izveidot "kara istabas", kurās darbojas analītiķi un stratēģi no dažādām grupām, un tad var pieņemt komplicētus lēmumus," savu viedokli skaidroja Rostovskis. Viņš uzskata, ka patlaban Covid-19 krīzes vadīšanas lēmumi ir nepilnvērtīgi un tāpēc "mēs arī buksējam".

"Ja, piemēram, analītiķi atzīst, ka, ņemot vērā pasaulē notiekošo, Latvijā būs trešais, ceturtais, piektais Covid-19 vilnis, tad tiek veikta viena veida darbība, stratēģija un komunikācija. Ja tomēr analītiķiem ir dati par Covid-19 otro vilni kā pēdējo, tad tiek veikta cita veida darbība, stratēģija un komunikācija. Patlaban ir tāda kā reaktīva situācija, proti, kaut kas notika un mēs reaģējām," norādīja Rostovskis.

Ģirģens diskusijā Rostovskim norādīja, ka par Covid-19 krīzi tiek lemts un diskutēts valdībā, Krīzes vadības padomē un Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītajā Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā. LETA jau rakstīja, ka ministrs nesen Saeimā paziņoja, ka Latvijā nav profesionālas krīžu vadības sistēmas un kritizēja valdības lēmumu neatbalstīt Operatīvās vadības centra izveidi.

Rostovskis atbildēja, ka nav nozīmes zem kādas institūcijas nosaukuma darbojas plaša speciālistu grupa, taču galvenais, lai šie speciālisti būtu no daudzām un dažādām nozarēm.

Runājot par minēto jautājumu, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs Arnis Sauka diskusijā norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama spēcīga valsts pārvalde ar analītiska dienestu, kuram var piesaistīt ārpakalpojuma resursus problēmu risināšanā.

Viņš skaidroja, ka Latvijā nevalstisko organizāciju (NVO) sektors kopumā ir pietiekami spēcīgs, taču pastāv liels lobija risks, proti, jo spēcīgāka NVO, jo, iespējams, negodprātīgi lobēs savas intereses.

"Ja pretstatām spēcīgu valsts pārvaldi ar analītisko dienestu un spēcīgu NVO, tad būs laba sadarbība ar NVO, bet mazināsies lobija risks. NVO ar analītisko dienestu var kopīgi strādāt pie risinājumiem un teikt politiķiem kā pareizi rīkoties. Tajā pašā laikā ir nepieciešams spēcīgs žurnālistu analītiskais darbs kopā ar NVO, lai neļautu politiķiem vārīt ziepes," norādīja Sauka.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatību, no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrākus veselības drošības pasākumus.