Kariņš: Covid-19 ierobežošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Kariņš atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai, jo jauni ierobežojumi ir jānosaka tikai kopā ar atbalsta mehānismiem. "Te vēlos atgādināt Latvijas Bankas ekspertu izteikto apgalvojumu, ka ekonomikai visdārgāk izmaksās situācija, kad saslimstība ar Covid-19 vairs nebūs kontrolējama," piebilda premjers.

Jau ziņots, ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9.novembrī. Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi tā varētu ilgt. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Kariņš informēja, ka valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika uzklausīta veselības nozares speciālistu sniegtā informācija par Covid-19 izplatību Latvijā.

"Situācija Latvijā ir ļoti nopietna. Katru dienu saslimst daudz cilvēku, daudzi nonāk slimnīcās, turklāt ļoti smagā stāvoklī. Redzams, ka arī diemžēl pieaug mirušo skaits, kas ir katras ģimenes personīgā traģēdija," pauda Ministru prezidents.

Viņš arī norādīja uz slikto situāciju Eiropas valstīs, jo tās nav savlaicīgi pieņēmušas lēmumus, kas ierobežotu Covid-19. "Mums ir iespējams rīkoties, lai savaldītu pandēmijas izplatību. Taču mūsu un citu valstu pieredze liecina, ka tas nozīmē stingrākus mērus," sacīja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Vaicāts, vai valdībai jau ir zināmi kādi konkrēti ierobežojumi, kas varētu stāties spēkā līdz ar ārkārtējo situāciju, Kariņš atzina, ka piektdien tiks izskatīti ekspertu sagatavotie dokumenti, piebilstot, ka mērķis ir darīt visu, lai maksimāli samazinātu cilvēku kontaktēšanās iespējas.

Valdības sēdē iesniegtie dokumenti liecina, ka ar grozījumiem noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" tika rosināts vēl vairāk ierobežot izklaides, sabiedriskās ēdināšanas, sporta un reliģiskās darbības veikšanas vietu darba laiku, to nosakot no plkst.6 līdz plkst.22. Tomēr par šiem ierobežojumiem šodien netika lemts. Tādējādi šo darbību veikšana joprojām ir iespējama no plkst.6 līdz plkst.24.

Tāpat bija sagatavots priekšlikums par stingrākām epidemioloģiskās drošības prasībām kultūras vietās, ar ko rosināts notiek, ka teātra izrādes, koncerta un filmas demonstrācija jābeidz līdz plkst.22.30 un jāparedz 30 minūtes skatītāju iziešanai no telpām. Arī šis priekšlikums otrdien netika skatīts.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) arī otrdienas vakarā mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja, ka priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs. Viņaprāt, varētu pietikt ar jau ieviesto drošības pasākumu uzraudzību, kontroli un skaidrošanu, gan pieļaujot arī atsevišķu papildu ierobežojumu ieviešanu.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas 38 personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 36 Covid-19 pacienti, tādējādi atkārtots 28.oktobrī uzstādītais vienā diennaktī slimnīcā nogādāto Covid-19 pacientu skaita rekords. Līdz ar to Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 249 Covid-19 pacienti, no kuriem 236 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 13 - ar smagu.