«“Īpaši biedējoša, apzinoties sociālās jomas novājināto stāvokli kopumā un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu faktiska lobija neesamību, ir Labklājības ministrijas vadības nespēja argumentēt un aizstāvēt jomas un iedzīvotāju intereses un specifiku,” norāda Sociālo darbinieku biedrībā.» sociālie darbinieki nav nemaz tik nevarīgi un bezpalīdzīgi kā izliekas. Tās ir krokodilu asaras. Sociālo darbinieku ciniskums ir apbrīnojams. Es sociālo darbinieku vaimanāšanai un rūpēm par tautu neticu! Tie cilvēki, kuri nav bijuši sociālo dienestu redzeslokā, var būt pat noticēs sociālo darbinieču un dažādu pašvaldības komiteju tanšu uzrīkotajam teātrim. Pret trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem sociālie dienesti izturas valdonīgi un policejiski, skatās kā uz noziedzniekiem, kaut arī ģimene ir absolūti likumpaklausīga. Kaut gan es biju ļoti nabadzīgs, man vairākas reizes atteica brīvpusdienas skolā. Taču sociālo darbinieču trijotne dažas reizes kratīja manas ģimenes ledusskapi! Manuprāt, tā ir liekulība un ciniskums. Pašlaik es studēju universitātē budžetā (tehniskā specialitātē). Vidusskolu es pabeidzu ar knapu 8 liecībā. Bez šaubām, tā 8 balles ir švaka vidējā atzīme, jo titulētie Rīgas 1. ģimnāzijas vai RTU inženierzinātņu vidusskolas absolventi ir krietni gudrāki par mani. Taču priekš maznodrošināta lauķa mani panākumi ir normāli. Manā specialitātē padzen 2/3 budžeta grupas studentu. Man maksu neviens nestudē. Valsts man nepalīdz. Mani atbalsta tikai mani nabadzīgie vecāki – invalīdi. Diemžēl šovasar man nesanāca strādāt. Citas vasaras es strādāju. Mani pat atšuva prakšu stipendiju konkursā. Sociālās darbinieces terorizē nabadzīgās ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pēc šī vecuma sasniegšanas sociālajam dienestam ir nospļauties par jaunieša nākotni. Vecas kojas Rīgā maksā ap 100€ mēnesī. Studenta dzīve ir dārga. Un neviena sociālā darbiniece topošajam inženierim nepalīdzēs! Simtlatnieka dēla dzīve ir sūra. Ar bezgalīgi melnu skaudību, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs (Skauģu Skauģis) (Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš) ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) #nabadzība #GMI #trūcīgie #maznodrošinātie #TrūcīgāStautss #GribuStudēt #simtlatnieki #SimtlatniekuProgramma #SimtlatniekaDēls #SiciālāNoslāņošanās #nevienlīdzība #Latvija #sociāliedarbinieki #alkatība #LatvjuSkaudībasDievs #Skolnieciņš

«“Īpaši biedējoša, apzinoties sociālās jomas novājināto stāvokli kopumā un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu faktiska lobija neesamību, ir Labklājības ministrijas vadības nespēja argumentēt un aizstāvēt jomas un iedzīvotāju intereses un specifiku,” norāda Sociālo darbinieku biedrībā.» sociālie darbinieki nav nemaz tik nevarīgi un bezpalīdzīgi kā izliekas. Tās ir krokodilu asaras. Sociālo darbinieku ciniskums ir apbrīnojams. Es sociālo darbinieku vaimanāšanai un rūpēm par tautu neticu! Tie cilvēki, kuri nav bijuši sociālo dienestu redzeslokā, var būt pat noticēs sociālo darbinieču un dažādu pašvaldības komiteju tanšu uzrīkotajam teātrim. Pret trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem sociālie dienesti izturas valdonīgi un policejiski, skatās kā uz noziedzniekiem, kaut arī ģimene ir absolūti likumpaklausīga. Kaut gan es biju ļoti nabadzīgs, man vairākas reizes atteica brīvpusdienas skolā. Taču sociālo darbinieču trijotne dažas reizes kratīja manas ģimenes ledusskapi! Manuprāt, tā ir liekulība un ciniskums. Pašlaik es studēju universitātē budžetā (tehniskā specialitātē). Vidusskolu es pabeidzu ar knapu 8 liecībā. Bez šaubām, tā 8 balles ir švaka vidējā atzīme, jo titulētie Rīgas 1. ģimnāzijas vai RTU inženierzinātņu vidusskolas absolventi ir krietni gudrāki par mani. Taču priekš maznodrošināta lauķa mani panākumi ir normāli. Manā specialitātē padzen 2/3 budžeta grupas studentu. Par maksu neviens nestudē. Valsts man nepalīdz. Mani atbalsta tikai mani nabadzīgie vecāki – invalīdi. Diemžēl šovasar man nesanāca strādāt. Citas vasaras es strādāju. Mani pat atšuva prakšu stipendiju konkursā. Sociālās darbinieces terorizē nabadzīgās ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pēc šī vecuma sasniegšanas sociālajam dienestam ir nospļauties par jaunieša nākotni. Vecas kojas Rīgā maksā ap 100€ mēnesī. Studenta dzīve ir dārga. Un neviena sociālā darbiniece topošajam inženierim nepalīdzēs! Simtlatnieka dēla dzīve ir sūra. Ar bezgalīgi melnu skaudību, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs (Skauģu Skauģis) (Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš) ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) #nabadzība #GMI #trūcīgie #maznodrošinātie #TrūcīgāStautss #GribuStudēt #simtlatnieki #SimtlatniekuProgramma #SimtlatniekaDēls #SiciālāNoslāņošanās #nevienlīdzība #Latvija #sociāliedarbinieki #alkatība #LatvjuSkaudībasDievs #Skolnieciņš