ASV akciju cenām lielākais nedēļas un mēneša kritums kopš marta, saglabājoties bažām par Covid-19

Ņujorka, 31.okt., LETA--AFP. ASV akciju cenas piektdien pieredzēja lielāko nedēļas un mēneša kritumu kopš marta, akciju tirgiem gaidot ASV prezidenta vēlēšanas un saglabājoties bažām par jaunā koronavīrusa izplatīšanos.

Volstrītas indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu saruka, Eiropai un ASV sasniedzot jaunu Covid-19 gadījumu skaita rekordus un Beļģijai kļūstot par jaunāko Eiropas valsti, kas pastiprinājusi Covid-19 ierobežojumus.

Lai gan daži ASV ekonomikas dati pēdējā laikā bijuši spēcīgi, tai skaitā rekordstrauja ASV ekonomikas izaugsme 3.ceturksnī, investori ir nobažījušies par jaunu Covid-19 gadījumu skaita strauju pieaugumu, kas sācis noslogot slimnīcas dažās valsts daļās.

ASV kopš pandēmijas sākuma ir apstiprināti vairāk nekā 9 miljoni jaunā koronavīrusa gadījumu. To skaita straujāks kāpums ir radījis bažas par jaunu ierobežojumu noteikšanu ASV, sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, atzīmējot, ka daudzi uzņēmumi nav snieguši peļņas prognozes pēdējo nedēļu ziņojumos par savu peļņu.  

Ekonomikas perspektīvu pasliktina arī ASV Kongresa nespēja vienoties par jaunu ekonomikas stimulu paketi. 

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" šonedēļ sarucis par 5,6%, bet no jūlija beigām līdz oktobra beigām - par 0,6%. Šī indeksa dinamika šajā periodā pirms ASV prezidenta vēlēšanām vēsturiski ir bijis rādītājs, vai pie varas esošā partija spēs vēlēšanās saglabāt kontroli pār Balto namu, sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju analītiķis Sems Stovols.

Viņš atzina, ka šis indeksa kritums "netieši norāda, bet negarantē" demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Pēdējoreiz šis indikators izrādījās kļūdains 1980.gadā, kad prezidentu Džimiju Kārteru sakāva Ronalds Reigans, neraugoties uz akciju cenu kāpumu.

Eiropas biržās akciju cenu dinamikā bija dažādas tendences pēc eirozonas ekonomikas datu publicēšanas. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī pieauga par 12,7%, bet ES ekonomika palielinājās par 12,1%, un tā bija straujākā izaugsme kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā.

Eirozonas IKP šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 4,3%, tādējādi reģistrēta krietni mazāka lejupslīde kā otrajā ceturksnī.

Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par 0,6% līdz 26 501,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,2% līdz 3269,96 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,5% līdz 10 911,59 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 5577,27 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,4% līdz 11 556,48 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 4594,24 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien kritās par 1,1% līdz 35,79 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,5% līdz 37,46 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien kritās no 1,1674 līdz 1,1651 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,2930 līdz 1,2954 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 104,61 līdz 104,67 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 90,29 līdz 89,90 pensiem par eiro.