• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LIZDA prasa amatpersonām skaidrot "nekvalitatīvas reformas izglītībā"; varētu prasīt Šuplinskas demisiju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 00:40, 28.10.2020


Rīga, 27.okt., LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē nolēmusi par "sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā" prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Krišj...
Rīga, 27.okt., LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē nolēmusi par "sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā" prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Kā aģentūru LETA informēja LIZDA pārstāvis Guntis Meisters, vienlaikus arodbiedrība izvirzījusi vairākas prasības Šuplinskai un, ja prasības netiks pildītas, LIZDA lems par ministres demisijas pieprasīšanu.

Meisters norādīja, ka LIZDA atbalsta daudzas reformas - gan iepriekš sāktās, gan jaunās, taču nepiekrīt nekvalitatīvām un sasteigtām reformām izglītībā, kas negatīvi ietekmē pedagogus, izglītības nozari un sabiedrību kopumā. LIZDA ieskatā daudzas pārmaiņas nozarē tiek apstiprinātas bez finansiālā seguma, bez konsultēšanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Pēc arodbiedrībā paustā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kategoriski atsakās kompensēt pedagogu izdevumus par attālināto mācību īstenošanu. LIZDA uzskata, ka ministrei ir krasi jāmaina attieksme un publiskā retorika pret nozari. 

LIZDA biedru, pedagogu sašutumu izraisījis arī Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna paziņojums medijiem par iespēju ļaut vecākiem izlemt, vai Covid-19 laikā sūtīt bērnu uz skolu. Šādi publiski paziņojumi rada vēl lielāku spiedzi pedagogu darba ikdienā, uzsvēra arodbiedrībā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību, ka pacietības mēris ir izsmelts. Viņa uzsvēra, ka pedagogi ir atvērti pārmaiņām un dara vairāk nekā no viņiem tiek prasīts.

"LIZDA turpmāk asi iestāsies pret ikvienu reformu, ja nebūs skaidrs, kas, kad un no kāda finanšu avota tiks nodrošināts nozarē strādājošajiem, lai pilnvērtīgi varētu īstenot attiecīgo reformu. Mums ir ļoti profesionāli, pašaizliedzīgi pedagogi, kuri ir pelnījuši cienīgu attieksmi no nozares ministres, atbalstu ceļā uz pārmaiņu īstenošanu," norādīja Vanaga.

Tāpat viņa akcentēja, ja ministrs nav spējīgs cienīt un atbalstīt savu nozari, tad šis amats nav jāieņem. Arodbiedrības ieskatā, ministram par nozari ir jāiestājas, "tā ir jāmīl un jāatbalsta". Pēc Vanagas paustā, nozare saprot, ka nevar visas problēmas atrisināt zibenīgi, nevar visus daudzveidīgos resursus nodrošināt uzreiz, taču svarīga ir arī attieksme.

LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka "demokrātijas spēlēšana" darba grupās, priekšlikumu un iebildumu ignorēšana, sociālā dialoga principu pārkāpšana tiks pārtraukta. Viņa pavēstīja, ka neatceroties nevienu nozares ministru, kurš uz Ministru prezidenta aicinājumu atlikt jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā par nedēļu un censties rast kompromisus ar sociālajiem un sadarbības partneriem, būtu pateicis: "Tas tāpat neko nemainīs".

"Ja nebūs sadarbības principu maiņa, ja netiksim sadzirdēti, tad LIZDA pieprasīs kaut ko mainīt - un tas būs izglītības un zinātnes ministrs," pauda Vanaga.

LIZDA ir izvirzījusi sekojošas prasības - Šuplinskai ir jāatvainojas nozarei par savu attieksmi, reformu īstenošanai ir jāparedz resursi, būtiskās reformas jāīsteno apspriežoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Savukārt, ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību, tad izmaiņas, kas skar izglītības un zinātnes nozari, ir jāsaskaņo ar sociālo partneri. Tāpat ir jākompensē izdevumi par attālinātajām mācībām un jāveic grozījumi noteiktos normatīvajos aktos, bet citos ir jāatsauc iesniegtie grozījumi.

LIZDA arī uzstāj, ka pilnveidotās darba slodzes un darba samaksas ieviešanai jānotiek no 2021.gada 1.septembra, jo IZM tās ieskatā ir pārkāpusi 2018.gadā panākto kompromisu par Ministru kabineta noteikumiem par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē.

Plānots, ka LIZDA nosūtīs vēstuli Jaunajai konservatīvajai partijai un amatpersonām, ar aicinājumu 12.novembrī piedalīties LIZDA Padomes ārkārtas sēdē un sniegt atbildes uz izvirzītajām prasībām. Ja tās tiks noraidītas un nebūs kompromisu, LIZDA Padome lems par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu, norādīja Meisters.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Makrons vēlas jaunu un atbildīgāku ES un «Mercosur» tirdzniecības vienošanos

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien vizītē Brazīlijā noraidījis plānoto brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas ekonomisko aliansi "Mercosur" tā pašreizējā formā.

Sabiedrība Līdz ar vasarīgu siltumu Lieldienās iespējams pērkona negaiss

Atbilstoši pašreizējām prognozēm gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +20 grādus un vietām dārdēs pērkons.

Sabiedrība Plānota Siliņas un Kariņa tikšanās par lidojumu skandālu

Šodien plānota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanās ar bijušo premjeru, pašreizējo ārlietu ministru Krišjāni Kariņu (JV) par situāciju saistībā ar privāto avioreisu skandālu.

Sabiedrība Tas jūs pārsteigs: ko var redzēt daudzfunkcionālajā centrā Smiltenē (+VIDEO)

"Šis ir pagrieziena punkts mūsu sabiedrības viedokļa izmaiņā".

Lasiet arī

Veselība Kā Latvijas iedzīvotāji var pārvarēt novecošanu: farmaceita padoms (+VIDEO)

Hialuronskābi var "sastapt" visā cilvēka organismā, lai gan dažās zonās tās ir daudz vairāk nekā citās.

Sabiedrība Kariņš nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata

ijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kriminālziņas Prokuratūra neiebilst pret seksuālās uzmākšanās kriminalizēšanu

Prokuratūra neiebilst pret seksuālās uzmākšanās kriminalizēšanu, taču uzsver, ka likumā šādā gadījumā jābūt ļoti skaidri atrunātam, tieši kādas darbības nav pieļaujamas, pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Sabiedrība Augusi sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Pēdējos gados ir augusi Latvijas sabiedrības tolerance pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un pašlaik vairāk nekā 74% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi uztvert cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem kā kaimiņus vai kolēģus, liecina Labklājības ministrijas (LM) veiktais pētījums par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu.