• Lauris,
  • Norberts
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


20% ārvalstu studentu ir neapmierināti ar studiju pieredzi Latvijā. Kas nepatīk?

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 21:33, 27.10.2020

Kopumā ar studiju pieredzi Latvijā ir apmierināti 70% ārvalstu studentu, savukārt 20% ir neapmierināti, liecina Nīderlandes uzņēmuma "I-graduate" veiktā ārvalstu studējošo aptauja.



Otrdien pētījuma prezentācijā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš informēja par pētījumā iegūtajiem secinājumiem un atklāja, ka kopumā veiktajā pētījumā piedalījās 19 valstis, no kurām deviņas bija Eiropas Savienības valstis, un kopumā aptaujā piedalījās 179 950 ārvalstu studējošie no 215 augstskolām.

Pētījumā no Latvijas piedalījās 17 Latvijas augstākās izglītības iestādes un 1339 ārvalstu studējošie. Pēc viņa paustā, aptaujā piedalījās tās augstskolas, kas 2019.gada beigās bija noslēgušas vienošanos par labās prakses ievērošanu ārvalstu studentu piesaistē, kā arī ir primārie "Study in Latvia" sadarbības partneri.

Pēc respondentu skaita visvairāk aptaujāto bija Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kurai sekoja Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), biznesa augstskola "Turība", Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), "Riseba" un citas.

Aptaujāto studentu lokā ir visu studiju līmeņu studenti, kā arī "Erasmus" programmas un klātienes studenti.

Pirmais aptaujas bloks sedz studentu vērtējumu par ierašanos un uzņemšanu. Kopumā 69% bija apmierināti ar to, kamēr 11% bija neapmierināti. Ar ierašanās pieredzi visapmierinātākie bija RSU studenti, kam sekoja "Turība", RTU, LLU, LU un "Riseba".

No respondentu atbildēm izriet, ka Latvijā vidējais rādītājs par apmierinātību ar ierašanās pieredzi saskan ar vidējo rādītāju pārējās Eiropas valstīs, kas piedalījās šajā pētījumā, vienlaikus gan aptaujas veicēji atzīmē, ka Igaunijā šis rādītājs ir augstāks.

Visapmierinātākie ārvalstu studējošie bija par reģistrāciju studijām, iepazīšanās programmām, socializēšanās pasākumiem, informāciju, ko saņēma no konkrētās izglītības iestādes pirms ierašanās, formālo sagaidīšanu augstskolā, tikšanos ar akadēmisko personālu un citiem pasākumiem. Savukārt visvairāk neapmierināti studenti bija par draugu no Latvijas atrašanu, bankas konta atvēršanu un iepazīšanos ar studentu apvienībām un klubiem.

Kaktiņš uzsvēra, ka virknē aspektu Latvija apsteidz citas Eiropas valstis, piemēram, mājokļa apstākļi ierašanās brīdī ir novērtēti pozitīvāk nekā Eiropā vidēji.

Jautājumā par attieksmi pret ārvalstu studējošajiem aptaujātie lielākoties norādījuši, ka attieksme pret starptautiskajiem studentiem viņu augstskolā ir pozitīva, kamēr aptuveni desmitā daļa norādījuši tieši pretējo. Vēl teju 60% norādījuši, ka Latvijā jūtas gaidīti, bet 15% apgalvojuši pretējo.

Zemāks rādītājs ir attieksmes novērtējumā par pilsētu, kurā atrodas noteiktā augstskola - attieksme pret starptautiskajiem studentiem no konkrētās pilsētas esot draudzīga 52% respondentu ieskatā, kamēr 20% aptaujāto uzskata pretēji.

Starp augstskolām kā visdraudzīgākās pret ārvalstu studentiem minētas "Riseba", LU un LLU. Pārējās ir krietni zem vidējā Eiropas rādītāja. Savukārt uz jautājumu, kā vērtē pilsētas, kurā atrodas augstskola, iedzīvotāju attieksmi pret ārvalstu studentiem, 100% gadījumos pozitīvi vērtējuši "Riseba" studenti un 85% aptaujātie LLU ārvalstu studenti. RSU studējošie bijuši viskritiskākie un tikai 49% ārvalstu studentu teiktu, ka pilsēta, kurā atrodas augstskola ir draudzīga no vietējiem iedzīvotājiem.

Nākamais jautājumu bloks bija saistīts ar studiju procesu, un studiju pieredzi par apmierinošu dēvēja 70% ārvalstu studējošie, bet 20% pauda pretēju viedokli. Eiropā vidēji apmierināti ar studiju procesu bija 85% ārvalstu studentu, kamēr Latvijā tie bija 78%. Vēl atklājies, ka bakalaura programmās studējošie ir apmierinātāki nekā maģistra programmās studējošie, un vispozitīvāk no Latvijas augstskolām savu pieredzi vērtē LLU studenti. 93% šīs augstskolas studentu ar savu studiju pieredzi ir apmierināti, RTU tie ir 80% studenti, "Turībā" - 77%, RSU - 72%, LU - 71% un "Riseba" - 64%.

Visvairāk studenti ir apmierināti par iespēju studēt kopā ar citu kultūru studentiem, par mācībspēku zināšanām tematiskajās jomās, grupu lielumiem, auditoriju un telpu kvalitāti, kā arī studiju kursu saturu, kamēr visvairāk negatīvās atbildes parādījušās pie mācībspēku padomiem un norādījumiem par ilgtermiņa darba iespējām un karjeru, studiju programmā ietverto studiju praksi, studiju kursu organizēšanu un sekmīgu nodrošināšanu, kā arī lekciju nodarbību un prakšu kvalitāti.

Kopumā apmierinātība ar studiju pieredzi Latvijā ir zem pasaules un Eiropas vidējiem rādītājiem, uzsvēra Kaktiņš, vienlaikus akcentējot, ka studiju procesā "Latvija izskatās slikti". Nevienā aspektā Latvijas rādītāji nav virs Eiropas rādītājiem, un zemāk no visiem parametriem novērtēts godīgs un caurspīdīgs darba novērtējums, mācībspēku angļu valodas līmenis un mācībspēku veltītais laiks studentam un sniegtais atbalsts, kā arī faktors, ka studijas palīdzēs atrast labu darbu.

Tāpat atsevišķi studentiem tika vaicāts, vai, viņuprāt, studentu atsauksmes par studijām tiek uztvertas nopietni un uz tām reaģē. Latvijā tā domā vidēji 66% ārvalstu studentu, kamēr Eiropā tie ir 78%, bet pasaulē - 83%. No atbildēm secināms, ka 83% LLU studentu piekrīt šim apgalvojumam, bet RSU - tikai 46%.

Nākamais jautājumu bloks, ko aplūkoja pētījumā bija saistīts ar dzīvošanas pieredzi, un par to bija apmierināti 69% Latvijā studējošie ārvalstu studenti, kamēr 12% pauda neapmierinātību. Latvijā šis rādītājs ir augstāks nekā Eiropā vidēji, taču zemāks nekā pasaulē. Ar dzīvošanas pieredzi apmierinātāki bija maģistra studijās studējošie, un no augstskolām visapmierinātākie bija LLU, RSU, LU, "Riseba" un RTU studenti.

Vispozitīvākie novērtējumi bija attiecībā par draugu no citām valstīm atrašanu, dzīvošanas izmaksām, drošības un nodrošināšanas sajūtu, transporta savienojumiem ar citām vietām un atbilstoša mājokļa pieejamību, kamēr vairāk negatīvas atbildes bija par iespēju nopelnīt paralēli studijām, draugu no Latvijas atrašanu, finanšu atbalsta un stipendiju pieejamību.

Latvijā augstāk nekā vidēji Eiropā novērtēta draugu atrašana no mītnes valsts, dzīvošanas izmaksas, atbilstoša mājokļa pieejamība, mājokļa kvalitāte, kā arī izmaksas un finanšu atbalsta/stipendiju pieejamība. Zemāk novērtēta drošības un nodrošinātības sajūta, augstskolas apkārtne, augstskolas ēku ārējās vides kvalitāte, reliģisko lūgšanu telpas, socializēšanās telpas, telpas sportam, augstskolas draudzīga attieksme pret zaļo domāšanu un iespēja nopelnīt naudu paralēli studijām.

Attiecībā par pieejamajiem atbalsta pasākumiem kopumā apmierinātību pauduši 56% aptaujāto, kamēr 16% pauda neapmierinātību. No augstskolām Eiropas vidējo rādītāju sasniedza tikai LLU un gandrīz "Turība", pārējo augstskolu studenti bijuši kritiskāki, pauda Kaktiņš.

Kaktiņš uzsvēra, ka četros aspektos attiecībā uz atbalsta pasākumiem Latvijas novērtējums ir virs Eiropas vidējā - attiecībā par veselības aprūpes centriem, iestādes grāmatvedības nodaļu, karjeras konsultāciju centru un konsultācijas atbalstu izmitināšanas jautājumos. Pārējos faktoros tas ir vienlīdzīgs vai zemāks nekā Eiropā vidēji, piemēram, sliktāk novērtēti bibliotēkas pakalpojumi, augstskolas studentu apvienības aktivitātes un augstskolas ēkās nodrošinātie ēdināšanas pakalpojumi.

Tāpat apmierinātība ar atbalstu nodarbinātībai un karjerai Latvijai visās pozīcijās ir zem Eiropas vidējā rādītāja.

Tomēr vaicāti, vai kopumā ir apmierināti ar visiem savas pieredzes aspektiem konkrētajā augstskolā, 81% pauda, ka jā, kamēr 19% - nē. No Latvijas augstskolām tikai LLU spēja sasniegt un pārspēt Eiropas vidējo rādītāju, kur 94% LLU ārvalstu studentu kopumā ir apmierināti ar savu pieredzi. Viszemākais novērtējums ir "Riseba" ar 70%.

Vēl Kaktiņš informēja, ka kritiski rādītāji ir attiecībā uz studentu vērtējumu par viņu sagatavotību karjeras mērķiem. Latvijā vien 49% uzskata, ka ir sagatavoti, kamēr Eiropā tā vidēji domā 64% ārvalstu studentu. No augstskolām visaugstāk savu sagatavotību vērtē LLU studenti - 76%, bet viszemāk LU studenti - 26%.

Uz jautājumu, vai viņi ieteiktu savu izglītības iestādi ģimenei vai draugam - Latvijā to darītu 24% studējošo, bet 36% drīzāk noniecinās to. Turpretī pasaulē 36% studentu drīzāk ieteiktu, kamēr 22% atbaidītu no studijām viņu konkrētajā augstskolā.

Savukārt uz jautājumu, vai studenti rekomendētu citiem pieteikties šai mācību iestādei, atklājās, ka 45% mudinātu, bet tikai 9% atturētu. Vienlaikus 17% nedz atturētu nedz mudinātu. Pēc Kaktiņa paustā, Latvijas rādītāji šajā aspektā ļoti atpaliek no citām valstīm.

Un pēdējais, ko Kaktiņš prezentēja bija faktors, vai ieguvums no studijām atbilst mācību maksai. Kopumā 41% respondentu atbildēja pozitīvi, kamēr 20% jeb viena piektā daļa tam nepiekrīt. Šim apgalvojumam piekrita 82% LLU ārvalstu studējošo un 80% RTU studējošo, savukārt RSU vien 48% ārvalstu studējošie piekrita šim apgalvojumam.

Pētījuma datu prezentācijas noslēgumā Kaktiņš uzsvēra, ka tās ir viņa interpretācijas un datu tulkojumi par šo pētījumu.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pētījuma prezentācijā minēja, ka, viņasprāt, ārvalstu studentu vērtējumi saistās ar studiju saturu, kultūru dažādību un tradīciju uztveri. Viņas ieskatā, studiju satura problēma jārisina pašām augstskolām, bet otrs aspekts ir visas sabiedrības jautājums.

Politiķe minēja, ka nupat noslēdzies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "PISA 2018" globālās kompetences novērtēšanas tests, kurā atklājies, ka 15 gadus vecie jaunieši Latvijā ir līderi valodu zināšanu jautājumā, bet citu kultūru sapratnē un citu cilvēku pasaules redzējumā skolēni novērtēti 50% robežā. "Šis atvērtības aspekts, kas saistās ar kultūru izpratni un citu tradīciju respektēšanu, ir ļoti svarīgs arī augstākās izglītības telpā," pauda ministre.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Piektdien Latvijā būs daudz mākoņu. Ko tie nesīs Rīgā un citur?

Piektdien Latvijā būs daudz mākoņu un lielā valsts daļā gaidāmi īslaicīgi nokrišņi - ledus un sniega graudi, sniegpārslas, kā arī lietus, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Pētnieks: Šogad egļu astoņzobu mizgraužu populācija samazinājās uz pusi
Rīga, 27.nov., LETA. Šogad egļu astoņzobu mizgraužu populācija samazinājās uz pusi, un 2021.gadā mizgraužu risks gaidāms kā mērens, bet atkarīgs no laikapstākļiem, norāda Latvijas mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" va...
Sabiedrība Latgalē uzsnigusi plāna sniega kārta
Rīga, 27.nov., LETA. Daudzviet Latgalē uzsnidzis sniegs, tā biezums Dagdā ir divi centimetri, un no rīta vietām turpina snigt, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Piektdienas rītā ceļi vietām slideni. Ga...
Sabiedrība Notiks tiešsaistes konference "Zivsaimniecības jaunie izaicinājumi un iespējas"
Rīga, 27.nov., LETA. Šodien notiks tiešsaistes konference "Zivsaimniecības jaunie izaicinājumi un iespējas", aģentūrai LETA pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM). Konferenci ievadīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (...

Lasiet arī

Ekonomika Miris bankas Citadele akcionārs, bijušais Pasaules Bankas prezidents Vulfensons

86 gadu vecumā miris bankas "Citadele" akcionārs un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeimss Vulfensons, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Ekonomika Tiesa atcēlusi KP lēmumu par 701 811 eiro naudas soda piemērošanu Depo

Administratīvā apgabaltiesa otrdien atcēlusi Konkurences padomes (KP) lēmumu par 701 811 eiro naudas soda uzlikšanu būvniecības preču tirdzniecības tīklam "Depo" par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā, informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Sabiedrība Pisuāra krāna rokasgrāmata: Ko gribējuši pateikt Zolitūdes lietas prokurori?

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir manipulēts ar pierādījumiem un vairākas personas pretlikumīgi atzītas par cietušajām, liecina portālā "tiesas.lv" pieejamais tiesas blakus lēmums par prokuratūras darbu šajā lietā.