• Fanija,
  • Vēsma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


VARAM paredz noteikt internetu kā pamatvajadzību

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 21:33, 20.10.2020


Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam, kuras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodevusi publiskajai apspriešanai, paredz visas sabiedrības digitālo prasmju attīstīšanu un nosaka internetu kā pamatvajadzību, aģentūru LETA informēja VARAM.



Dokuments nosaka ilgtermiņa prioritātes un stratēģiskās vadlīnijas valsts digitālajai attīstībai un pārmaiņām, kas īstenojamas visās tautsaimniecības un dzīves jomās, lai nodrošinātu digitālās vides iespēju izmantošanu un attīstīšanu Latvijas sabiedrībā un valsts pārvaldē.

Pamatnostādnes paredz rīcību piecos virzienos: "Digitālās prasmes un izglītība", "Digitālā drošība un uzticamība", "Telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība", "Tautsaimniecības, tostarp digitālā transformācija", "Inovācijas, informācijas komunikāciju tehnoloģijas industrija un IKT zinātne".

"Ar Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnēm mēs piesakām ambiciozu izaicinājumu, lai kļūtu par valsti, kas aktīvi piedalās pasaules kopējo zināšanu vairošanā un tehnoloģiskās attīstības virzīšanā. Mums jau tagad ir ko piedāvāt pasaulei mašīntulkošanas, dronu tehnoloģiju un elektroniskās pārvaldes jomā," norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Viņš uzsvēra, ka ministrijas izstrādātās pamatnostādnes ir veidotas kā stratēģija straujai izaugsmei, Latvijai kļūstot par modernas sabiedrības paraugu pasaulei. Turpmākajos gados ir noteiktas prioritātes, kuru īstenošana radīs nepieciešamos priekšnoteikumus, lai sabiedrība būtu zinoša un gatava izmantot pieejamos digitālos rīkus, savukārt komersantiem tiks nodrošināta digitālām inovācijām labvēlīga vide, kas veicinās uzņēmēju spēju izstrādāt konkurētspējīgākus pakalpojumus un risinājumus.

Viens no digitālās transformācijas pamatnosacījumiem - digitāli prasmīga sabiedrība. Pamatnostādnes nosaka visas sabiedrības digitālo prasmju attīstīšanu, sākot no pamatprasmēm lietot tehnoloģijas ikdienas saziņai līdz prasmēm, kas nepieciešamas digitālo tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, kā arī inovāciju radīšanai un komercializēšanai.

Tostarp, lai sekmētu sabiedrības, īpaši jauniešu, tehnoloģisko jaunradi, plānots attīstīt brīvi pieejamus moderno tehnoloģiju punktus, kas atbalstīs entuziastu iespējas realizēt savu radošo potenciālu, kā arī attīstīs spējas, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes nosaka internetu kā pamatvajadzību, līdz ar to paredzot nodrošināt visaptverošu un kvalitatīvu interneta pakalpojumu plašu pieejamību.

Vienlaikus tiek paredzēts strauji attīstīt nākamās paaudzes sakaru pakalpojumus, kas nepieciešami reāllaika, attālinātas un autonomas vadības nodrošināšanai. Pamatnostādnes paredz septiņu gadu laikā ieviest bezpilota lidaparātu koridoru pilotprojektus, kā arī realizēt attālināti vadītu transportlīdzekļu ekspluatācijas iespējas (piem. lauksaimniecības, mežu apsaimniekošanā, u.c.), nodrošinot tam nepieciešamo regulējumu un tehnisko infrastruktūru.

Valsts pārvaldes saziņa ar sabiedrību paredzēta pārsvarā digitāli, savukārt pakalpojumiem iedzīvotājiem jābūt tādiem, kas spēj paredzēt personas vajadzības un jau proaktīvā veidā sniedz personalizētu atbalstu.

Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnes paredz, ka valsts veiks būtiskas investīcijas, lai radītu priekšnosacījumus datos balstītām inovācijām un atbalstītu komercsektora digitalizāciju. Tiek iezīmēta fundamentāli jauna pieeja - valsts digitālās platformas tiks padarītas pieejamas arī izmantošanai komercsektoram, piemēram, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, digitālo pakalpojumu platformu, ārvalstu identifikāciju, u.c.

Tiks prioritizēta plaša publiskā un privātā sektora datu kopīga izmantošana gan nacionāli, gan Eiropas Savienības līmenī, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju tiesības pārvaldīt piekļuvi saviem datiem un to izmantošanai. Vienas no nozīmīgākajām jomām, kur datu pieejamība un plaša izmantošana sniegs būtiskus ieguvumus ir valsts, īpaši veselības aprūpē ārstniecības procesa efektivitātes novērtēšanā, valsts pārvaldes procesu automatizācijā, vides pārvaldībā un pārmaiņu modelēšanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā.

Pamatnostādnes ir pieejamas sabiedriskai apspriešanai līdz 3.novembrim.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Atbildību par skolēnu vājajām zināšanām aicina prasīt no izglītības iestādēm

Par skolēna zināšanām atbildība jāuzņemas skolai, jo tā visātrāk var pamanīt izmaiņas skolēna sniegumā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zane Oliņa un Pāvels Pestovs, kuri iepriekš bija atbildīgi par projekta "Skola2030" mācību satura izstrādi un ieviešanu.

Sabiedrība LVC: Būvdarbi notiek 21 valsts ceļu posmā

Valsts autoceļu tīklā būvdarbi sākušies 21 posmā, no tiem deviņi ir uz reģionālajiem autoceļiem, trīs - uz vietējiem, kā arī darbi notiek uz septiņiem tiltiem, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Rēzeknē izveidota jauna dienesta suņu infrastruktūra (+VIDEO)

VID Muitas pārvaldes Kinoloģijas dienests tika izveidots 2004.gadā, un šobrīd tur strādā 44 četrkājainie strādnieki.

Sabiedrība Nākamnedēļ kāps ūdens līmenis Daugavā

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā internets pieejams 93,1% mājsaimniecību

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets, 2023.gadā sasniedza 93,1%, kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz ikgadējās iedzīvotāju aptaujas par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās datiem.

Sabiedrība Latvijā 35% iedzīvotāju bez interneta spētu izturēt ne ilgāk par trim stundām

Latvijā 35% iedzīvotāju atzinuši, ka darba dienas vakaros bez piekļuves internetam spētu izturēt ne ilgāk par trīs stundām, liecina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojuma sniedzēja "Bite" veiktā aptauja.

Ekonomika X sāk iekasēt maksu no jauniem lietotājiem par pamatfunkcijām

Miljardierim Īlonam Maskam piederošā sociālās saziņas platforma "X", kas agrāk bija pazīstama kā "Twitter", izmēģinājuma režīmā Jaunzēlandē un Filipīnās sākusi iekasēt maksu no jauniem lietotājiem par tādām pamatfunkcijām kā ierakstu publiskošana.

Sabiedrība Latvijā 58% iedzīvotāju iepērkas internetā, jo tas ietaupa laiku

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju par galveno priekšrocību, iepērkoties internetā, uzskata ietaupīto laiku, secināts bankas "Citadele" tiešsaistes maksājumu risinājuma "Klix" veiktajā aptaujā.