Ijabs: EK piedāvāto ES patvēruma sistēmas reformu uzreiz nepieņems

Trešdien EK prezentēja Eiropas Savienības (ES) migrācijas un patvēruma sistēmas reformas plānu, aizsākot debates par tematu, kas ir viens no bloka politiski sensitīvākajiem jautājumiem. EK priekšlikumā - Jaunajā migrācijas un patvēruma paktā - paredzēts, ka ES valstis, kas nevēlas brīvprātīgi uzņemt vairāk migrantu, var uzņemties atbildību par noraidīto migrantu repatriēšanu.

Ijabs norādīja, ka EK bija pienākums nākt klajā ar sistēmas reformas plānu, jo 2015.gadā varējām novērot, ka līdzšinējā sistēma ar Dublinas vienošanos nestrādā. Politiķis pieļāva, ka plānu uzreiz nepieņems, tomēr būtiski ir uzsākt sarunas par migrāciju.

"Plāna piedāvāšana zināmā mērā paredzēta arī tam, lai dalībvalstis varētu uzsākt darbu pie kopīga risinājuma, kas būtu piemērojams nevis vienā reizē, bet gan daudzos līdzīgos gadījumos, kuri varētu mūs sagaidīt nākotnē," uzsvēra politiķis.

Ijaba ieskatā, ir lietas, kuras daudzas bloka dalībvalstis, ieskaitot Latviju, nav gatavas pieņemt tādā formā, kā tas ir pastāvējis līdz šim - galvenā runa ir par obligātajām kvotām patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Politiķis akcentēja, ka EK jaunais piedāvājums ir kompromiss - solidārs risinājums varbūtējām patvēruma meklētāju krīzēm, vienlaikus neīstenojot kvotas, kādas Eiropā patlaban nav politiski iespējamas.

Komisijas piedāvājums paredz, ka valstīm tiek piedāvāts, pirmkārt, materiāls atbalsts tām valstīm, kas uzņem patvēruma meklētājus, otrkārt, solidaritāte kā palīdzība patvēruma meklētāju nogādāšanai uz izcelsmes valsti.

"Ievērojama daļa no patvēruma meklētājiem, kas, piemēram, nonāk Eiropā no Vidusjūras, nav nekāda likumīga pamata bēgt uz Eiropu. Šie cilvēki nav bēgļi, bet gan ekonomiski motivēti imigranti," skaidroja politiķis.

Ijabs turpināja, ka tiem cilvēkiem, kuriem nav legāla pamata uzturēties Eiropā, proti, viņi nav aizbēguši no vardarbības, politiskām represijām vai dabas katastrofām, ir iespēja, ka tos uzņems kāda no bloka dalībvalstīm, vienlaikus, šādai valstij ir jābūt efektīvai iespējai nosūtīt viņus atpakaļ uz valsti, no kuras šie cilvēki ir nākuši.

"Viens no EK piedāvājuma svarīgiem elementiem ir tas, ka šo mehānismu vajadzētu veidot solidāri, nevis tikai kādai konkrētai dalībvalstij, kuras kapacitāte brīžiem ir ļoti ierobežota, bet gan visām dalībvalstīm kopā, sadalot atbildību, lai cilvēki, kuriem nav tiesiska pamata atrasties ES, tiktu nogādāti atpakaļ uz drošām valstīm, no kurienes viņi ir ieradušies," sacīja Ijabs.

Politiķis pauda pārliecību, ka tagad ir jāgaida reakcijas no ES dalībvalstīm, jo šis vienmēr ir bijis ļoti komplicēts jautājums. Ijaba ieskatā, mūsu kā eiropiešu pienākums ir izglābt cilvēkus, kas bēg no reālām briesmām un no draudiem savai veselībai un dzīvībai, jo tas ir izšķiroši svarīgi.

Ijabs arīdzan norādīja, ka ES nevar bez jebkādām ierunām pieņemt jebkuru citas valsts pilsoni, kurš grib dzīvot Eiropā. Viņa ieskatā, ir jābūt efektīvam mehānismam attiecībā uz robežkontroli, lai, piemēram, varētu pārbaudīt cilvēkus, no kurienes viņi ir ieradušies, un tādā veidā risināt šo jautājumu. Un tie cilvēki, kuriem nav tiesiska pamata palikt ES, ar efektīvā mehānisma palīdzību, viņus varētu nogādāt atpakaļ uz drošu zemi.

EP deputāts akcentēja, ka tā ir ieilgusi problēma daudzās valstīs, jo šīs personas nav bēgļi tradicionālā izpratnē, nav arī skaidrs viņu statuss, atrodoties Eiropā. Politiķis akcentēja, ka kopumā raugoties, iepriekšējais ES regulējums parādīja, ka tas nav dzīvotspējīgs tāpēc, ka tas paredzēja sekojošo: patvēruma meklētāja status šai personai tiek piešķirts tajā valstī, kur cilvēks pirmo reizi šķērsojis ES robežu. Ja tā, piemēram, ir Grieķija, Spānija vai Itālija, tad tā kopējā nostāja bija, ka šīm valstīm ir pašām jātiek galā, uzsvēra Ijabs.

"Skaidrs, ka tā ir pilnīga bezatbildība un neeiropeiska pieeja. Šīs valstis, jo īpaši Covid-19 laikā vienatnē nav spējīgas tikt ar šo jautājumu galā. Latvijas aktualitāte ir tas, ka pie mūsu robežām ir vērojama politiska nestabilitāte. Ja, piemēram, sāksies masveida cilvēku kustība, mums būs ļoti vajadzīga Eiropas solidaritāte gan materiāli, gan organizatoriski, gan arī administratīvi," skaidroja politiķis.

Ijabs uzsvēra, ka Eiropai ir nepieciešama vienota attieksme pret patvēruma meklētājiem. Tāpat viņš sacīja, ka patlaban ir sācies garš un politisks process - EK iepazīstinājusi ar plānu un tagad būs jāgaida dalībvalstu reakcijas, pieļaujot, ka arī Latvijā varēs dzirdēt dažādas politiskas pozīcijas šajā jautājumā.