VBTAI paziņo, kas jādara, lai Bruknas muižas tipa gadījumi neatkārtotos

Uzsverot prevencijas būtiskumu, Ābele skaidroja, ka gan statistikas dati, gan jomas pētnieki norāda uz nepieciešamību uzvedības uzlabojumus panākt jau tad, kad bērns vēl ir pirmsskolas vecumā.

"Tad tiešām, veicot intervenci, ir iespējams panākt uzvedības izmaiņas," sacīja Ābele. Viņš turpināja, ka vēlākā vecumā, proti, no 16 gadiem, būtisku uzlabojumu panākšana kaut vienā no pieciem gadījumiem tiek uzskatīta par labu iznākumu.

Pēc Ābeles teiktā, patlaban lielākā prioritāte ir dažādu iestāžu un jomu apvienošanās, lai kompleksajam ar bērnu uzvedības korekciju saistītajam jautājumam rastu atbilstošus risinājumus. "Mums kopīgi jāsēžas pie viena galda, kas pieprasa vairāku nozaru sanākšanu kopā," skaidroja VBTAI priekšnieks.

Viņš uzsvēra, ka prevencijai ir jānostrādā visos etapos, lai tikai iespējami minimāls daudzums gadījumu "izkristu cauri" atbalsta pasākumiem. Pašā pēdējā posmā būtu primāri jānodrošina sociālā rehabilitācija, ieskicēja Ābele.

Pēc VBTAI vadītāja teiktā, bērnu tiesību aizsardzība aptver vairākas jomas, no kurām primārās ir labklājība, tieslietas, veselības aprūpe un iekšlietas, bet, tajā pašā laikā, nozīmīga būtu arī pat satiksmes un ārlietu jomu iesaiste. Vienlaikus būtiska loma ir arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

"Tas ir kopīgs mērķis, kurš valstij jānosaka kā prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos un finansējumā," uzsvēra Ābele.

LETA jau ziņoja, ka biedrībā "Kalna svētību kopiena" VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi iepriekš konstatēja, ka "Kalna svētību kopienā" bērni tikuši nodarbināti lauku darbos no desmit līdz 12 stundām dienā bez iespējas tikt pie medicīniskās palīdzības un pārkāpumu gadījumā kā sodu saņemot pārtikas devu ierobežošanu.

Pēc plašas sabiedrības uzmanības pievēršanas Bruknas muižā konstatētajiem pārkāpumiem lielāku aktualitāti ir guvusi bērnu tiesību aizsardzības joma. Šajā saistībā arī notikusi konference ar Valsts prezidenta Egila Levita dalību.

Prezidents konferencē pauda, ka pašreizējais valsts pārvaldes modelis ir vērsts uz sektoros iedalītu politiku, tāpēc bērnu tiesību aizsardzības sistēmā būtu jāveicina tieši horizontāla sadarbība, kā arī jāizvirza konkrēta atbildīgā amatpersona.

Prezidents sacīja, ka šī joma ir atstāta novārtā, jo tai trūkst vienas konkrētas personas, kas ir politiska un no kuras var pieprasīt atbildību. Tāpat Levits norādīja, ka jautājums nav tikai par ģimeņu, demogrāfijas vai bērnu tiesību politiku, jautājums ir par valsts pārvaldi kopumā, kur pastāv sektorālā politika. Tā vairākos gadījumos, tostarp arī bērnu tiesību aizsardzības jomā, nav pietiekama, uzskata Levits.