• Justs,
  • Skaidra,
  • Skaidrīte
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Atvieglotas prasības diasporas mediķiem, kuri vēlas turpināt darbu Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:20, 18.08.2020

Lai nodrošinātu iespēju diasporā dzīvojošiem mediķiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, turpināt profesionālo darbību, atvieglota kārtība reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie noteikumu grozījumi.



Ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs. To varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas. Ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, varēs uzreiz strādāt.

Ņemot vērā, ka līdz šim diasporas mediķiem bija jākārto tā saucamais "reģistra eksāmens", kas šo procesu apgrūtināja, ministrijas ieskatā, šīs izmaiņas kalpos kā pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.

Vienlaikus tiek pilnveidota arī kārtība rezidentu nodarbinātībai. Šobrīd rezidenti papildu noteiktajam studiju procesam strādā arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē. Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav iespējas papildu strādāt savā izvēlētajā specialitātē.

Otrdien valdība lēma, ka sākot ar trešo studiju gadu rezidentam būs iespēja strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Reģistra dati liecina, ka 2019.gada septembrī 1539 no 1869 rezidentiem ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija papildu nodarbināti kā ārsti.

Turpmāk viņi varēs strādāt arī savā izvēlētajā specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens no papildu instrumentiem, lai jauno speciālistu piesaistītu topošajai darba vietai - strādājot jau šajā laikā tiek iepazīta darba vide un radīta saikne, kas pēc tam var veicināt vēlmi konkrētajā ārstniecības iestādē palikt strādāt pēc rezidentūras beigām.

Savukārt, lai mazinātu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju sadrumstalotību, būs apvienota zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā - zobārsta asistents. Šī norma stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts zobārsta asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības programmu pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt apmācību atbilstoši jaunajam standartam. Esošās zobārstniecības māsas var turpināt darbu un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas nosaukums. Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts kontroles ieteikumiem, atzīmē ministrijā.

Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, noteikts pārbaudes periods personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz trīs gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.

Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.

Savukārt lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja. Kā norāda ministrijā, konkrētajai personai ir jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā kopējais ārstu skaits Latvijā saruka par 236 jeb 3,6%, tādējādi kopumā gada beigās valstī bija 6332 ārsti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tikmēr ģimenes ārstu daudzums pērn palielinājies par 2%. 2019.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 1370 ģimenes ārsti, no kuriem tikai viens nebija praktizējošs mediķis. Tikmēr aizpērn Latvijā kopumā bija 1342 ģimenes ārsti.

Par 12,9% pieaudzis ārstu-speciālistu skaits - no 4396 aizpērn līdz 4962 pērn. Sarucis nepraktizējošo mediķu īpatsvars. Ja aizpērn kopumā 95 ārsti speciālisti bija nepraktizējoši, tad pērn - 78.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vilcienu Lielvārde-Rīga un Rīga-Lielvārde pasažierus aicina novērot veselību
Rīga, 27.febr., LETA. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi noskaidrojuši, ka kāds pasažieris, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, no 15.februāra līdz
Sabiedrība Apstrīdēts Positivus saimniekam Majoram labvēlīgais spriedums Expo krimināllietā

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdējušas attaisnojošo spriedumu krimināllietā, kurā par piesavināšanos lielā apmērā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, noskaidroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Kad vismaz 15 gadus vecs bērns pats var saņemt 500 eiro pabalstu? Skaidro LM

Valdības atbalstīto vienreizējo 500 eiro atbalstu Covid-19 krīzē piešķir par bērna audzināšanu, bet ne pašam bērnam, pauda Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane.

Sabiedrība Skride nosauc ierobežojumus, kuri, viņaprāt, būtu noteikti jāsaglabā

Saslimstības ar Covid-19 mazināšanai noteikti būtu jāsaglabā tie ierobežojumi, kuri pierādījuši savu efektivitāti, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Lasiet arī

COVID-19 Veselības ministrija atrada papildu 300 slimnīcas gultu

Apzinot slimnīcu kapacitātes, panākta vienošanās par papildu 300 slimnīcas gultu atvēršanu vai pārprofilēšanu, šodien žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Sabiedrība Trešdaļa iedzīvotāju neierodas uz iepriekš pieteiktu ārsta vizīti

Katrs trešais jeb 30% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu ārsta konsultāciju vai diagnostikas izmeklējumu, liecina SIA "Veselības centru apvienība" (VCA) un pētījumu aģentūras "Norstat" oktobrī veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Daudz reto slimību pacientu pēdējā gada laikā nav ārstējušies, kad nepieciešams

Divas piektdaļas reto slimību pacientu pēdējā gada laikā nav veikuši nepieciešamās veselības pārbaudes un ārstējušies, kad nepieciešams, ilgo rindu, Covid-19 ierobežojumu un pakalpojumu augsto cenu dēļ, par oktobrī veiktā pētījuma un aptaujas rezultātiem aģentūru LETA informēja Latvijas Reto slimību alianses pārstāve Baiba Ziemele.