Tiesībsargs: Sociālās aprūpes centru iemītnieki - joprojām nesamērīgā izolācijā

Kā liecina paziņojums biroja mājaslapā, ārkārtējās situācijas laikā, kas tika izsludināta, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, gan sabiedrība, gan arī valsts sociālās aprūpes centru iemītniekiem bija jāievēro pietiekami stingri pārvietošanās ierobežojumi.

Taču kamēr pārējā sabiedrība, beidzoties ārkārtējai situācijai, bauda atvieglotākus Covid-19 ierobežošanas pasākumus, VSAC klientu ikdiena joprojām līdzinoties nesamērīgai izolācijai, atklāja Tiesībsarga birojā.

Tika norādīts, ka arī šobrīd pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas tiesībsargs Juris Jansons aizvien vairāk saņem informāciju no sociālo aprūpes centru klientiem par stingriem viņu tiesību ierobežojumiem.

Klientiem joprojām tiek liegta iespēja klātienē satikties ar tuviniekiem vai citām personām, tiek atteikta iespēja atsākt strādāt, piemēram, pie vietējiem zemniekiem, kā arī tiek atteikta iespēja patstāvīgi atstāt iestādes teritoriju, piemēram, lai apmeklētu vietējo veikalu vai baznīcu.

Ja iestāde bez atļaujas pamesta - centra klientus uz 14 dienām ievieto izolatorā, atklājis Tiesībsarga birojs. Tāpat VSAC klienti tiekot ievietoti uz 14 dienām izolatoros pēc atgriešanās no stacionāra, lai arī stacionārā ir divreiz veikti testi uz Covid -19 saslimšanu un testu rezultāti ir negatīvi, kā arī citos gadījumos.

Tāpat birojā uzsvēra, ka pastāv bažas, ka atsevišķās institūcijās sociālās rehabilitācijas pakalpojumi joprojām netiek sniegti vai tiek sniegti ierobežotā apjomā.

Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka jebkuriem cilvēku tiesību ierobežojumiem ir jābūt rūpīgi izvērtētiem, samērīgiem un pamatotiem ar likumu, līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka institūciju vadība kā vienīgo risinājumu epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai iestādē saskata stingrus klientu pamattiesību ierobežojumus.

Vienlaikus tika atzīmēts, ka nav pieļaujams tas, ka institūciju klientiem saglabājas aizliegums pamest iestādi, atsākt darba tiesiskās attiecības, tikties ar tuviniekiem un citām personām, laikā, kad valstī tiek ievērojami atviegloti vai pat atcelti dažādi personu tiesību ierobežojumi, kas bija noteikti ārkārtējās situācijas laikā.

Tiesībsarga ieskatā arī nav pieļaujams tas, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek pārtraukti vai ievērojami samazināti pat ārkārtējās situācijas laikā, jo tas var atstāt neatgriezeniski nelabvēlīgas sekas attiecībā uz klientu kognitīvo spēju uzturēšanu un attīstīšanu.

"Ir saprotams, ka krīzes situācijā īslaicīgi tiek meklēti labākie risinājumi klientu veselības aizsardzībai, tomēr institūcijām ir jārod iespēja pēc iespējas ātrāk un klientiem atbilstošākajā veidā sniegt tos pakalpojumus, kas viņiem ikdienā ir jāsaņem," pauda birojā, uzsverot, ka minētais attiecināms arī uz saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Lai risinātu šo problēmu, 3.jūlijā Jansons ar vēstuli vērsās Labklājības ministrijā (LM), aicinot to nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas ar metodisko vadību par nepieciešamo rīcību klientu tiesību ievērošanā, lai nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus un par veiktajām darbībām informēt tiesībsargu.

LM atbildes vēstulē norādīja, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir informējis, ka Eiropā augsta Covid-19 saslimstība un mirstība novērota ilgstošās aprūpes iestādēs, kas rada nopietnas problēmas infekcijas profilaksei un kontrolei šādās iestādēs. Saistībā ar minēto SPKC esot norādījis, ka ir ļoti svarīgi spēt ātri identificēt, novērtēt un kontrolēt Covid-19 uzliesmojumus institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības daļu ar augstu inficēšanās un masveida saslimšanas risku, tādējādi atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Tos iekļāva Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, tajā skaitā arī sociālo pakalpojumu sniegšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī atbilstošus piesardzības pasākumus un ierobežojumus privātpersonām, tajā skaitā īpašus nosacījumus izglītības, sporta, sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai Covid-19 izplatības periodā.

Vienlaikus, lai panāktu vienveidīgu institūciju pieeju ierobežojumu noteikšanā arī pēc ārkārtējās situācijas, LM izstrādāja ieteikumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai, kas tika saskaņoti ar Veselības ministriju (VM), pauda LM.

Ministrijā uzsvēra, ka atbilstoši tās izstrādātajiem ieteikumiem esot atļauta apmeklētāju pieņemšana, ja tā ir saskaņota ar institūcijas administrāciju un tiek nodrošināta epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošana. Vienlaikus klientu pārvietošanās ārpus teritorijas esot atļauta nelielās grupās (ne vairāk kā desmit cilvēki) darbinieku pavadībā, ievērojot distancēšanos un citus drošības pasākumus.

LM atbildes vēstulē norādīja, ka, lai operatīvi varētu iesaistīties jautājuma risināšanā, tā esot vērsusies pie SPKC ar lūgumu sniegt centra rīcībā esošo informāciju par institūcijām, kurās klienti ir atstāti bez uzraudzības, kā arī par inficēto klientu un darbinieku skaitu konkrētās institūcijās, lai "LM un Veselības inspekcijas plānotajās kopīgajās pārbaudēs institūcijās, būtu iespējams noskaidrot institūciju pieļautās nepilnības klientu aprūpē karantīnas laikā un sniegt ieteikumus tālākai klientu uzraudzības nodrošināšanai".

Vienlaikus LM norādīja, ka tā kā vairākās jomās ir pārskatīti ierobežojumi, kā arī ir saņemti institūciju priekšlikumi tās izstrādāto ieteikumu pārskatīšanai, ministrija esot izstrādājusi jaunus ieteikumus ierobežojošo pasākumu atvieglošanai, kuri pēc saskaņošanas ar VM tiks nosūtīti institūcijām un publicēti LM mājas lapā.

Papildus ministrijā informēja, ka, lai pārliecinātos, kā tiek nodrošināti uz klientu vērsti ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi, turpmāk plānotas kopīgas LM un Veselības inspekcijas pārbaudes institūcijās.