Urbanovičs aģentūrai LETA akcentēja, ka iedzīvotājiem ir jābūt kritiskiem pret visiem "valdības ļaužu paziņojumiem", jo "viņi runā deviņiem mēmajiem", kam nesekojot analizējams un aprēķinos balstīts piedāvājums.
Līdzšinējā pieredze ir tāda, ka kaut kas sākumā tiek briesmīgi piesaukts, tad ļoti slavēts, bet pēc tam iznāk "čiks", teica politiķis, uzsverot, ka uz Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu kopumā skatās ļoti rezervēti.
"Ieteiktu valdības ļaužiem izkāpt no Covid-19 kapsulas, kad izolēti no sabiedrības spriež par sabiedrības vajadzībām, un runāt ar uzņēmējiem, sabiedrību, nevis stāstīt, ko viņi darīs," teica politiķis.
Urbanovičs uzsvēra, ka, piemēram, par patlaban kritizēto mikrouzņēmuma nodokļa režīmu iepriekš koalīcijas partijas izteikušās ļoti pozitīvi un to slavējušas, taču tagad piedāvā reorganizēt.
"Pie varas ir vieni un tie paši, bet viņi sola revolūciju. Vai tā nav šizofrēnija?" retoriski vaicāja Urbanovičs.
Kā ziņots, FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes, aģentūru LETA informēja FM.
Ministrija diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.
Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, plānots ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos no nākamā gada.
Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.
Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem - vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma.
Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos posmos paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem. Sekojot vides mērķiem, paredzētas izmaiņas arī transportlīdzekļu nodokļos un nodevās.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri