"ABLV Bank" likvidators: Banka tiesībsargājošajām iestādēm nepieciešamo informāciju var nodot arī ērtākā veidā, nekā kratīšanās

Rīga, 7.aug., LETA. Likvidējamā "ABLV Bank" tiesībsargājošajām iestādēm nepieciešamo informāciju var nodot arī ērtākā veidā, nekā kratīšanās, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš norādīja, ka tiesībsargājošo iestāžu veiktās procesuālās darbības bankas likvidācijas procesu tiešā veidā neietekmē, jo šīs izmeklējošās darbības netiek veiktas par likvidāciju, bet gan par notikumiem pirms likvidācijas. "Taču emocionāli tas, protams, ietekmē. Skaidrs, ka nekāds prieks nerodas, ja darba diena tiek pārtraukta ar šādu viesu ierašanos. Kolektīvā mēs šo emocionālo nospiedumu jūtam vēl vairākas nedēļas pēc tam," pauda Kovaļčuks.

Viņš arī atzīmēja, banka būtībā tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem izsniedz to pašu informāciju, kura tiek izsniegta pēc rakstiskiem pieprasījumiem. "Mainījās tikai tas, ka šajā gadījumā informācijas saņēmēji stāvēja mums tepat blakām," piebilda bankas likvidators. 

Jautāts, vai tiek sagaidīts, ka šādas kratīšanas varētu notikt arī turpmāk, Kovaļčuks atbildēja :"Es to labāk gribētu nesagaidīt".

Viņš arī norādīja, ka banka tiesībsargājošajām iestādēm nepieciešamo informāciju var izsniegt pēc pieprasījuma, kas ir ērtāks veids, nekā kratīšanas. 

"Esmu pārliecināts, ka mēs to [nepieciešamo informāciju] varam nodot arī vienkāršākā un visiem ērtākā veidā. Pietiek ar pieprasījumu, kā tas arī notiek lielākajā daļā gadījumu. Ja mērām visu informācijas apmēru, kas šo divu likvidācijas gadu laikā ir izsniegts, tad apjoms, kas ir izsniegts pēc pieprasījumiem, ir neizmērojami lielāks, nekā tas, kas iegūts šādās kratīšanās. Es arī neesmu pārliecināts, cik šī ierašanās birojā ir efektīvs veids darbā ar mūsdienu bankām, jo visa informācija ir elektroniska un glabājas bankas sistēmās. Uz galda jau nekas nestāv. Informāciju var iegūt tikai no datubāzēm un to tāpat var izdarīt tikai tie cilvēki, kuri ar šīm sistēmām strādā, nevis kāds no malas," sacīja Kovaļčuks.

Jautāts, vai tiesībsargājošo iestāžu vizītēs ir izņemti, piemēram, kādi datu nesēji, kas pēc tam apgrūtina darbu, bankas likvidators atbildēja noliedzoši. "Tā kā mēs tiesībsargājošajām institūcijām informāciju vienmēr esam gatavojuši paši, tad esam spējuši arī konstruktīvi vienoties, ka arī mums tā pati informācija paliek. Mēs neesam redzējuši policijas vēlmi kaut kā apgrūtināt mūsu darbu," teica Kovaļčuks.

Viņš arī atzina, ka sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm notiek visu laiku un arī notiks, kamēr netiks rastas atbildes uz jautājumiem, kas īsti bija pamatā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumiem. "Līdz tam ne Latvijas institūcijas var aizmirst šo lietu, ne mēs, jo arī mums ir svarīgi, lai visas izmeklējošās darbības tiek veiktas līdz galam un ir skaidrs, kas ir noticis. Strādāšana spekulāciju gaisotnē nepalīdz nevienam," pauda Kovaļčuks, piebilstot, ka pieteikumus policijai, noskaidrot FinCEN pārmetumus, rakstīja pati banka, un tas notika vēl 2018.gada februārī.

Tajā pašā laikā jautāts, cik liela summa "ABLV Bank" klientu līdzekļu pašlaik ir iesaldēti kā iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi, Kovaļčuks norādīja, ka šādu informāciju nevar atklāt.

Viņš arī atzīmēja, ka naudas līdzekļu iesaldēšana ir tikai viens solis darbību ķēdē ar visaugstāko šaubu līmeni. "Lai līdzekļus iesaldētu, pietiek ar diezgan vāju juridisko pamatojumu. Tas arī ir normāli, jo iesaldēšanas jēga ir uz laiku līdz 50 dienām apturēt līdzekļu kustību, lai dotu laiku Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) novērtēt, kas notiek. Attiecīgi, vai nu aizdomas tiek kliedētas un nauda atbrīvota, vai nu tiek gūti spēcīgāki pierādījumi un iesaistīta policija. Līdz ar to daudz svarīgāk būs tas, cik lielas summas izies visu ceļu līdz tiesai," teica Kovaļčuks.

Bankas likvidators piebilda, ka jau tagad ir redzams, ka ne visām summām, kuras ir iesaldētas, tālāk tiek uzlikts arests, un ne visas summas, kurām piemērots arests, tiek nodotas izskatīšanai tiesā. "Šajos divos gados mēs esam redzējuši gan summas, kuras tiek atbrīvotas pēc iesaldēšanas, gan summas, kuras tiek atbrīvotas pēc aresta piemērošanas. Tiesas procesi vēl nav bijuši. Lai tiešām pavilktu svītru un pateiktu, kas te īsti bija noticis, būs nepieciešams pagaidīt, lai visas institūcijas izdara savu darbu," sacīja Kovaļčuks.

Pilnu interviju lasiet: https://leta.lv/plus/DA17394D-8A1E-4C43-9D41-1F3611937020/